June 30th, 2006

• 6/30/06 12:31 am
• Saņēmu apsveikuma kartiņu.
  
  Nes sirdī sauli,
  Rokās - darbu!
  
  /Rainis/
  
  Ko gan tas nozīmē?
  
• 7 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 6/30/06 01:24 am
• Manuprāt, samērā nožēlojami, bet vienīgais, kas mani dara laimīgu, ir sapņi.
  
  Pagājušonakt, piemēram, sapņoju, ka esmu skaista un gudra sieviete, kas tobrīd (noteikts, bet man tomēr nezināms, periods sapnī) apzināti visu dienu uzturos savā vienistabas dzīvoklī, kādā vecā un grandiozā pilsētā, kas man ir sveša. Es, būdams tik patīkamā sieviete (iedomājieties, redzēt visu no viņas skatu punkta; neapgalvošu, ka tas kaut kādā ziņā bija patīkami, bet tomēr intriģējoši), apartamentus nepametu, jo pilsētas ielās, sevišķi ēnās un nakts tumsā, kas tur, cik sapratu, dominēja pār dienas gaismu, valdīja kaut kādi nešķīsteņi, pēc izskata ļoti līdzīgi Nosferatu tipa vampīriem, varbūt pat paši vampīri. Tātad es vienatnē sēdēju mājās, nesteidzīgi pētīju grāmatu plauktu saturu, līdz ievēroju, ka man ir ievērojams kaut kāda indiešu rakstnieka grāmatu klāsts (atceros, ka uzvārds sākās ar "S" un sastāvēja no četriem, pieciem burtiem), tāpēc izvilku vienu no grāmatām. Auduma pinums, piestiprināts pie grāmatas vāka, norādīja, ka kāds, kas to iepriekš lasījis, nav ticis tālāk par šīm lappusēm, kas varētu būt grāmatas vidus; kaut gan nevar zināt, varbūt es vienkārši esmu nevīžīga sieviete vai viesis, kas reiz šķirstījis šo grāmatu gluži kā es savā neķermenī, bet tas nav svarīgi, galvenais, ka tiku piesaistīts šīm lappusēm, kas, ļoti iespējams, bija šīs tipiskās grāmatzīmes sūtība attiecībā uz tās potenciālo lasītāju. Rindas, ko atceros no šīm lapām (šķiet, ka izlasīju tikai vienu), bija aptuveni šādas: ...nē, nespēju tik smalki uzrakstīt, tāpēc pastāstīšu, ka šis mistiskais indietis aprakstīja vasaras vakara debesis kādā pilsētā (tās nosaukums netika minēts), kas viņam vai visai cilvēcei ir bijusi ļoti nozīmīga; kas mani fascinēja viņa aprakstā, bija viņa literārās pretrunas, ja tā var teikt, proti, viņš apdziedāja vakarīgo Rietumu mākoņu gudrumu un mūžseno mieru, saulei rotājoties to siltajās gubās, bet rakstnieka salīdzinājumi bija vairāk kā brutāli (pretunā noskaņai), piemēram, saules staru spēli vakara mākoņos viņš pielīdzināja uzšķērstiem kareivjiem, kas ietīti sniegbaltos palagos.
  Pēc šiem vārdiem, liekas, grāmatu noliku atpakaļ plauktā; grāmatzīmi neaiztiku. Atceros, ka kaut kas mani šajā sapnī dziļi uzrunāja, daudz spēcīgāk par noslēpumainā rakstnieka pretrunu spilgtumu un pārmirušajiem tumsas ielās, tik labi, ka neatceros, kas. Varbūt fakts, ka pirmo reizi biju sievietes ādā, kaut gan šaubos, jo tobrīd es tam nepievērsu uzmanību.
  
  Kas ir laime? Pavisam vienkārši! Tā tirpstošā sajūta apakšžoklī, kas seju sarauj un uztur konstantā smīnā.
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko