May 16th, 2006

• 5/16/06 11:16 am
• "Atceries, galvenais ir vienmēr svaiga produkcija!"
• 8 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• Šorīt.
• 5/16/06 12:55 pm
• Pirms divām stundām pamodos no klusi sēcošas un aprautas elpas vilcienu skaņas. Kā parasti, šādos laiskos rītos sega ir pārvilkta pāri galvai, jo manas necilās istabas logi ir pavērsti uz dienvidaustrumiem. Bet elpa - nekad ko līdzīgu nebiju dzirdējis, bet tādi noteikti varētu kāda ievainota dzīvnieka pēdējie elpas vilcieni, grūti un nolemtības pilni, caurausti ar instinktīvu atriebes kāri un bailēm reizē. Vārds "dzīvnieks" domās atbalsojās reizes desmit, divdesmit, līdz ieguva perfekta tēla veidolu - aizkauts vilks, nogājušu spalvu, vietām pūžņo. Pēc brīža izdzirdu datora klaviatūras klikšķus, klik klik, vilks noteikti ir cilvēks, pārskatīju ģimenes locekļu arhīvu, neesmu dzirdējis, ka kāds no viņiem tā prastu elpot, ja nu vienīgi ievainots, un visi ir prom, vai nu miruši Lielajā Tēvijas karā vai arī deportēti, kaut kur tālu, tālu austrumos. Tēva tēvs man ir svešs, pat fotogrāfijās redzējis neesmu; tēls iegūst jaunus apveidus - reanimēts veca vīra līķis, kakls, tārpu sagrauzts, vienos caurumos, ievilktais gaiss svilpdams atduras pret zemes sēkļiem ģindeņa rīklē, tā radot šo īpatnējo, sēcošo skaņu. Telpā sāk izplatīties vārītu vēžu un sviestā mērcētas kukurūzas aromāts. Kanāda, ak Kanāda. Nolādu segas pārvalku un trīcu pārliecībā - tas satur sintētiskās šķiedras elementus, kas ievērojami samazina gaisa caurlaidību. Kļūst smacīgi. Izdzīvošanas reflekss un bezgaiss iztaujā mani par nāvi, iesākumā tikai nevainīgi piedāvājot noņemt segu no galvas, lai apskatītu šo pretinieku, ar ko, iespējams, gaidāma sadursme. Iztrūkst vien rīcības plāns - bet bez tā nevar! - es saku. Tas noved pie abu draudiem - labāk nespēlējies ar dzīvnieku sevī, labāk noņem segu - iekš segas tiešām kļūst neizturami karsti, sāk rādīties visādas gaismiņas, liekas, ka ģībstu. Nu, noņemu segu.
  
  Ar pirmo elpas vilcienu izdzirdu taustiņa 'enter' klikšķi, jūtu, ka telpu atkal caurstrāvo internets, mani - sajūsma. Redzu no grīdas iztaisnojamies kāda vīra, tā ap piecdesmit, sešdesmit, stāvu, kas tērpies tumši zilā kombinzonā, šķiet, izgatavotā no tās pašas sintētiskās šķiedras, ar to pašu slikto gaisa caurlaidību. Skaidrs par elpošanas problēmas cēloni. Vīrs smaidīdams paskatās uz mani un ar slāvisku akcentu pasaka - labrīt! - un pamet manu istabu, iziedams caur durvīm.
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko