May 10th, 2006

• 5/10/06 03:38 am
• Ken Park. Traģikomiska filma. Traģiska, jo mēs taču spējam (kaut gan šajā gadījumā ne tik- vairums aktieru savu lomu spēlē gaužām slikti!) kaut nedaudz empatizēt aktieru tēlotajiem varoņiem, vismaz pirmā plāna. Komiska, jo, neatkarīgi no centieniem savaldīt grimases, filmas laikā, jā, liekas, visu laiku manu seju rotāja savāds smaids. Pamēģiniet iztēloties, kā smaida cilvēks, kam kaut kas patīk, bet tajā pašā laikā riebjas, protams, bija brīži, kad viens stāvoklis nomāca otru; bet kopumā, jā, varētu teikt, ka filmu izskaidro smaids.
  
  Bet vai to varētu saukt par labu filmu (nu jūs jau zinat, must se, u.tml.)? Zin' kā, paziņu lokā runājot, iesakot un apspriežot- šaubos. Bet saviem, cik tur četriem, pieciem draugiem gan ieteiktu noskatīties. Katram būs pa kādai tuvai ainiņai, apsolu! Mani, piemēram, fascinēja tas puisis, kas, žņaugdams sevi, masturbēja. Tas bija forši. Perfekta aktieris/loma saskaņa!
  
  
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko