March 23rd, 2006

• Nemiers, kur tu rodies jeb apziņas parazīti (tie īstie, no grāmatas)
• 3/23/06 12:51 am
• Nespēju mierīgi nosēdēt. Pirmajās minūtēs jau vēl normāli, bet tad neritmā sāk kratīties kāja, tad otra, drīz trīsas pāriet uz visu ķermeni, gribas apgāzt krēslu, dzirdēt kādu nedzīvu skaņu, priekšmetiem saduroties, varbūt sākt skaļi smieties un kādu nosaukt par mauku, iebakstīt to dziļi acīs, nu, piemēram, šellijai vai kādai citai cilvēkiem labvēlīgai būtnei, kas man īstenībā ļoti patīk. Tādos brīžos nākas piecelties kājās un steidzīgi nokļūt virtuvē pēc ūdensglāzes. Vai arī uzsmēķēt. Jā, uzsmēķēt ir tik labi. Diez kas būtu, ja nebūtu patvērumelementu? Stulbs jautājums. Ūdens un cigaretes ir neizsmeļami resursi.
  
  Nu re, atkal. Tikko izdomāju, ka, ja man kāds, klīstot pa informācijas neizsmeļemajām interneta ārēm, pavaicātu "diez kas būtu, ja nebūtu?", es noteikti atbildētu, zibot capslock indikātoram, "DIRSĀ BŪTU DIRSĀ". Jūs nespējat iedomāties, cik daudz postus es esmu uzrakstījis, ielīmējis un tajā pašā mirklī izdzēsis.
  
  Un vēl kaut kas pretīgi smird. Pēc kaut kāda ēdiena un vecām grīdas lupatām, kas, sasviestas kaudzē, laimīgi pūst istabas stūri. Varētu būt, ka tā arī bija, jo fantastiskās telpas, kurās es šobrīd mitinos, agrāk apdzīvoja kaut kādi nabadzīgi jūrnieki-alkoholiķi.
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko