Dialogs "Sūkātājs"
- Tā, pēc toreizējā ekstazī es jutos labi visu nedēļu, kāpēc es vairs tagad nejūtos labi?
- Varbūt tāpēc, ka ir jauna nedēļa, stulbeni! Saprotams, jauna nedēļa, pat vairāk, deviņas vai desmit dienas, bet kur lai ellē smeļas spēkus jaunai nedēļai, nē, laikam tomēr nedaudz ilgākam laika sprīdim- VISAI atlikušajai dzīvei?
- Tu lauz manas sēkliniekus, Ulvi, tu lauz manus sēkliniekus... paskaties apkārt, tik daudz kaitinoša tev apkārt, tevi taču tas sadusmo, tie cilvēki apkārt, tevi sadusmo viņi, tu viņiem neko nevari nodarīt, tevi sadusmo tava bezspēcība, dusmojies stulbeni, smelies spēkus tumšajā pusē, kā jaunais, drošsirdīgais Anakins Debessgājejs no Džordža Lūkasa "Zvaigžņu kariem".
- Bet kā tad ar mīlestību un toleranci, un to šķipsnu empātijas, ko solīju citiem un sev.
- Tā tevi novedīs pie nelāga gala, Pravieti! Tava mīlestība ir kā vergturim pret ķēdēs kalto salīkušo muguru, tava tolerance ir vienaldzība, neieinteresētība un tava empātija ir... tās nav un nebūs.
- Bet es gribu mainīties, kaut vai nedaudz, kaut vai tā mistiskā eksperimenta ietvaros, kaut vai tikai lai pierādītu sev, ka...
- Tev nekas sev nav jāpierāda, Pravieti, to izdarīs citi... un vispār tu šobrīd man traucē, jo es teorētiski biju aizņemts, izbaudot "Teil 1: berufsplane" tulkošanu.
wushhhhhhhh, ar mistisku skaņu pazūd abi tēli, un paliek viens pats nelaimīgs Ulvis, turēdams rokās A4 formāta lapu noklātu mistiskā valodā un cerīgi vērdamies monitorā.
balstīts uz patiesiem notikumiem