September 5th, 2005

• 9/5/05 01:00 am
• Mums vairs nav par ko runāt.
  Tāpēc izteikšos lakoniski.
  Mums vairs nav par ko runāt.
  
  Ak jā, un man naktīs patīk skola. Es sapņoju par to, kā es rīt ar smaidu celšos kājās, aptaustīšu sevi (vēža drošības pārbaude rīta rosmes vietā) un sajutīšos kā fantastiskākais nākotnes cilvēks. Apēdīšu pāris rupjmaizes šķēles ar tomātiem un sāli, izdzeršu glāzi ūdens un krūzi kafijas; kafiju pirmo, jo pēc tās mutē ir nelaba garša, ko vislabāk aizdzen ledusauksts avota ūdens. Iekāpšu piebāztajā autobusā, klausīšos, hmm, pieņemsim, "godspeed you! black emperor" un skatīšos cilvēkiem sejās. Pie skolas ar Antonu izsmēķēšu otro cigareti, runāsim par spēlēm vai vasaru. Jāizlemj, kur es sēdēšu latviešu valodā, vēsturē, krievu valodā, matemātikā kultūras vēsturē, filosofijā un mākslas vēsturē, un vēl bioloģijā, vairs man nekas nerūp. Gan jau, ka ar Mārtiņu, bet, iespējams, latviešu valodā un matemātikā ar Aigu. Aiga ir gudra meitene, bet kaut kas viņai to traucē izpaust. Nevaru sagaidīt, kad pienāks starpbrīdis un es, biedriskuma dzīts, migrēšu uz lapotni pāri ielai, lai uzsmēķētu. Ak vai, es pavisam aizmirsu, man jau ir astoņpadsmit, smēķēšu turpat, gandrīz pie pašas skolas ieejas. Ēdīšu skolas ēdnīcā; katru dienu viens un tas pats - vārīti kartupeļi ar kāpostu salātiem un ķieģeļmaizi - citiem tas šķiet nebaudāmi, bet man - lēti. Vienīgais, ko es ienīstu ir vācu valoda. Nolādētie vācieši! Vispirms viņi mūs paverdzināja uz vairākiem gadu simtiem, izvaroja mūsu meitenes un mātes, tēvus, vāca mūsu ražas, klaušas un tagad mēs mācamies viņu valodu, lai vegotu viņiem ES. Ar krieviem ir līdzīgi, tikai nav tik traki, krievu valoda vismaz ir noderīga. Jā, un es rīt piecelšos ar smaidu sejā.
  
  Patiesībā es rīt nepiecelšos, mani pamodinās, nē, nē, trīs reizes modinās māte, līdz es izvelšos no gultas, aizvilkšos līdz virtuvei, apēdīšu banānu un izdzeršu kafijas krūzi ar daudz saharīnu un kancerogēniem, izpaliks vēža taustīšana, izpaliks smaidi un patīkamās domas. Skolā mani sagaidīs tādi paši īgņas, sēdēšu es viens, pašā aizmugurē, domāšu par mājām un vakariem, kas man tik ļoti patīk.
• 19 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 9/5/05 09:17 pm
• Ačgārni guļu gultā, galva pāri malai, zobos iespiesta kūpoša cigarete, tumbas skaļi un nekvalitatīvi dārdina east hastings, ko izpilda godspeed you! black emperor, pelni birst man sejā, acis un nāsis bezpalīdzigi uzņem tos. Esmu ieurbies griestos, tie izskatās krēslas debess zili. Gar acīm lido mazas gaismiņas, parazīti, tā man tos labpatīkas saukt. Esmu pārliecināts, ka tās mājo manās tīklenēs - redz visu, ko es redzu, varbūt pat nedaudz vairāk. Parazīti izzūd, tiem laikam bail no laternu gaismām. "Šī ir mana mazā paradīze", es saku. "Šī ir dzīve", es sev saku, un cigarete izgrīt man no zobiem.
• 30 atstāja kaut koatstāj kaut ko