pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis
pašpasludināts cerības un prieka vēstnesis - September 2nd, 2005
September 2nd, 2005
- 9/2/05 04:59 pm
- Pirmajā sapnī redzēju, kā mēs ar Signi ēdam keksu ar rozīnēm, Signe ēda ļoti negausīgi un ātri, it kā viņai kāds taisītos to keksu atņemt.
Otrajā mēs ar Juri Simanoviču pikojamies. Jurim līdzi bija ģitāra, ko mēs iepriekš spēlējām. Pikojāmies līdz brīdim, kad mēs atradām kartona gabalu, ko Juris pirmais iemēģināja, noslidinādamies pa sabrukušās mājas jumtu. Juris aizslīdēja līdz dīķa malai un ielūza ledū. Pēkšņi viss bija slow-motion. Es nobijies pieskrēju pie dīķa malas un, iebāzis roku ledainajā ūdeni, centos satvert viņa izstieptās rokas. Bija jau par vēlu, es skatījos ūdenī, skatījos, kā viņš slīkst, līdz izplūdušo Juri nomainīja mans atspulgs. Es vēl kādu laiku paliku pie aizsalušā dīķa un skatījos, vai viņš neuzpeldēs. Policijai teicu, ka Juris bija tērpies brūnā cepurē, brūnā kažokā un brūnos ādas zābakos.
Trešajā sapnī es Signei vaicāju, kāpēc viņa tik ātri ēda to keksu. Viņa laikam neatbildēja. Mēs turpinājām krāsot kādu šķūni Āgenskalnā. Ja nemaldos, balti rozā krāsā. Bija nakts. Signei bija vīrišķīgs roku un kāju apmatojums. Es nospriedu, ka viņa lieto kaut kādus hormonu preparātus, kaut kādus androgēnus. Viņa bija tik vāja.
Ceturtajā sapnī es mierināju raudošo Edgaru Šubrovski, teikdams, ka gan jau Kartāga atkal sanāks kopā. Edgars skumji skatījās manās acīs, līdz uzlika savu roku uz manas un teica: "Paldies".
-
13 atstāja kaut koatstāj kaut ko
Powered by Sviesta Ciba