July 6th, 2005

• Parīze
• 7/6/05 02:18 am
• Vakar atlidoju no Parīzes. Kaut gan labprāt nebūtu atlidojis, ja vien kāds piekristu mani materiāli nodrošināt. Parīzē mēs ar Aleksi Zoldneru prezentējām mūsu pirmo grāmatu "Sapņu puisēns", angliski - "Dream boy". Korpulentu un svīstošu pseidorakstnieku aplenkti, smaidījām visiem debilā konferencē. Mūs nosēdināja pie liela galda un taujāja par dzimteni, iedvesmas avotiem un seksuālo orientāciju. Palūdzu, lai Aleksis atbild uz visiem jautājumiem, jo es biju manāmi iedzēris, tā vismaz man šķita, jo mans draugs mani vislaik iedunkāja. Liekas, ka par tom, ka es spēlējos ar mikrofona slēģi. Ieslēdzu, izslēdzu, ieslēdzu, izslēdzu. Pēc konferences mēs pamatīgi piepisāmies lētāko sarkanvīnu, ko varēja dabūt, un staigājām gar Sēnu. Bija jau vēls, mums bija jādodas uz kaut kādu afterpārtiju, bet Parīzes siltā nakts mūs vilināja dziļāk.. kur? Kaut kur, nebija svarīgi, pat sēdēt negribējās. Pēdējais, ko atceros, vismaz man tā liekas, bija ass dūriens deniņu apvidū.
  
  No rīta es pamodos istabā ar augstiem baltiem griestiem. Piešāvies kājās, uzreiz atkritu atpakaļ gultā. Sāpes deniņos, tomēr patiesība. Dzīvoklis bija visnotaļ stilīgs, rotāts ar dekoratīvā stikla dizaina elementiem, viss ieturēts minimālistiskā stilā. Pa augstajiem istabas logiem varēja redzēt ūdeni, šķiet, to pašu Sēnu. Izvairīdamies no ziediem un stikla lauskām, kas saulē mirdzēja uz korķa grīdas, aizstreipuļoju līdz vietai, kas, cik noprotu, bija tualete. Iedomājieties mirdzam marmorā piec reiz seši metri lielu telpu, ar diviem caurumiem grīdā un tādu pašu caurumu griestos. Es, protams, nokārtojos vienā no lielākajiem grīdas caurumiem. Seju gan nedabūju nomazgāt, jo sienā nebija neviena slēģa vai kā cita, kas liecinātu par šīs telpas funkciju pielietojumu.
  
  Koridorā es sastapu Aleksi ar vīna pudeli, kas oda pēc vakardienas. Šķiet, viņš arī meklēja tualeti, vismaz tādas bija viņa kustības, bet, pirms es viņam atvēru šo pandoras lādi, lūdzu, lai viņš izskaidro, kā mēs šeit nokļuvām un kur mēs esam. "Viss ir ļoti vienkārši, pediņ", ar ierasto izteiksmi, viņš teica, "Tu, uzkāpis uz soliņa malas, centies nokārtoties Sēnā, bet nenoturēji līdzsvaru un nokriti! Mēs esam tā afterpārtija telpās, nezinu, kam te kas pieder, bet, šķiet, te vairs neviena nav". "O.K., tad paņem vēl kādu alkohola pudeli un dodamies atpakaļ uz viesnīcu", sajūsmināts iesaucos.
  
  Viesnīcā nedaudz pagulējām. Reiss uz Rīgu bija ap 19.00 pēc tā laika, tāpēc pamodušies, uzreiz sakravājām mantas un devāmies prom no viesnīcas, noķert taksi, kas mūs aizvestu uz lidostu. Lidostā viss noritēja gludi, ja neskaita, ka Aleksi iztaujāja un pārmeklēja, jo viņa maigie sejas panti atbilda vienam zīmējumam uz dēļa, virs kā bija sarkans uzraksts ar izsaukuma zīmi. Franciski.
• Current Music: Death in June - Fields (live)
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• Ieskatieties, starp kājām! Jeb izdrāz mani ar savu rozā locekli.
• 7/6/05 02:53 am
• 
  
  Fantastiska bilde ar man pazīstamu bargo kundzi, kurai patīk spēlēties ar rotaļlietām un vīriešu pakaļām.
  
• Current Music: Death in June - Black Radio
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 7/6/05 02:55 am
• Dažreiz es gribētu būt trīs vai četras personas. Nu, lai visiem pietiek.
  
  Jo es jau esmu cilvēkiem. Nevis cilvēki ir man. Bet tas savā ziņā ir labi, jo esmu daudz cilvēkiem. Ja es nebūtu tās personas, tad nebūtu tik daudz cilvēku, pūlis ap mani. Drīzāk es ap pūli. Daudz 'es' apkārt. Tas ir vilinoši.
  
  Tikai viens vai divi, vai trīs cilvēki pazīst mani. Banāli, bet patiesi. Un viņi ir fantastiski, jo vēljoprojām ir mani cilvēki!
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• Afiša
• 7/6/05 08:07 pm
• http://journal.bad.lv/users/chimera/172830.html
  
  Nāc, nāc jaunatne
  Kļūsti fascinēta no maniem drūmajiem soļņikiem.
  Tevis dēļ Iļa atkal redzēs, jo nauda tiks ziedota operācijai.
  
  P.S.
  Kādreiz uzrīkošu labdarības koncertu, lai saziedotu naudu manas mīļās Signes acu operācijai, tad viņai nebūs jānēsā lēcas un jāgaužas par sāpošām acīm.
• Current Mood: ļoti labi
• 9 atstāja kaut koatstāj kaut ko