May 9th, 2005

• Kā mani apzaga.
• 5/9/05 03:05 pm
• Bija pelēka devītā maija diena, saule slēpās tālu aiz izplūdgāžu mākoņiem, mašīnas brauca kā parasti un cilvēki, ikdienas sejas izteiksmēm, gāja garām, ik pa brīdim pamesdami jautājošus, bet vienaldzīgus skatienus. Skolā nenotika divas pēdējās stundas, latviešu valoda un angļu valoda, tāpēc aizgāju no divām iepriekšējām- vācu valodas un fizkultūras.
  Izgājis laukā, paskatījos pulkstenī un secināju, ka esmu nokavējis 47. mikroautobusu, kas ap 12.30 brauc pa Jūrmalas gatvi. Izlēmu, ka tomēr gaidīšu autobusu, negribēju atgriezties skolā, nepatīk man tā vācu valoda.
  Stāvēju pieturā un smēķēju Caines cigaretes, jums nešķiet, ka nosaukums ir līdzīgs tai sajūtai, kad kāds svešs cilvēks tev pakaļā iegrūž īkšķi? Nu, stāvēju, gaidīju, domāju par koncertiem un ierakstiem, nosaukumiem un brīvo laiku, līdz domas šķērsoja slāviska atvainošanās par uzbāzību un pāris jau iepriekš dzirdēti jautājumi. Filmās, dzīvē - nav svarīgi. Drukns, masīvs, bet stabils cīņas sporta piekritēja stāvs iztraucēja manu ikdienas 'gaidāmo' domu idilli. Cilvēks, zem trīsdesmit, teicās, ka viņa brālis esot piekauts un aplaupīts šeit pat, tikai sestdien, ap diviem. Vīrietis teica, ka esmu līdzīgs viņa brāļa aprakstītajam (pie sevis pasmaidīju) varmākam, un sāka izprašņāt mani. Parastie jautājumi Valodas barjera un cilvēka lauztais deguns, kas manām domām lika klīst pa ne-laicīgām takām, sajauca dienas un es teicu, ka biju Limbažos (kur es biju tikai svētdien). Labi, nav svarīgi. Viņš teicās arī esam no bolderājas un ik pa brīdim piekodināja, lai nemelojot, un es tikai skatījos acīs, teikdams 'mhm'. Pēkšņi viņa rokās bija mani četri lati (viņš atvainodamies man prasīja, cik man ir līdzi naudas) un cilvēks teica, lai es pēc divdesmit minūtēm gaidu viņu pie "Saulītes", kas ir 200 metrus tālāk. Vīrs teica, ka, ja es to neesmu izdarījis, tad noteikti piekritīšot, lai viņa brālis apskata mani, kaut vai no tāluma. Pierakstījis manu vārdu, naudu un laiku, viņš devās pakaļ mašīnai, kurā atradās viņa brālis, sasistais. Cilvēka nopietnā izturēšanās, izskats, kas liecina par organizētās noziedzības pieskārienu, lika man tur viņu gaidīt veselas 40 minūtes, līdz sapratu, ka mani apzaga.
  
  
  Ziniet, visinteresantākais bija tas, ka viņš man jautāja: "Kurš no mums tagad morāli cieš?" Es atbildēju, ka teorētiski es, bet vispār viņš, jo gan jau, ka ir stulbi, ka piekauj tavu brāli. Viņš izskatījās saniknots.
• 27 atstāja kaut koatstāj kaut ko