February 22nd, 2005

• cibiņ
• 2/22/05 02:58 pm
• viens divi trīs
  nu tu esi brīvs
  
• Current Music: skan galvā sūda mēģinājums
  Current Mood: maniakāla depresija
• 6 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 2/22/05 10:18 pm
• Dažu depresiju cēlonis.
  
  Cilvēka prāts ir ļoti interesants: mēs domājam par nākotni ar pagātnes domām.
  Un tās ir divas laicīgi nesavienojamas lietas, proti, nākotne ar pagātni.
  
  Bet par nākotni vajag domāt, vismaz nedaudz. Tas, ka ar esošajiem
  (nepietiekamajiem) prāta resursiem domājam par savu nākotni, protams,
  uzdzīs sliktu pašsajūtu, pašapziņas sarukšanu un varbūt pat tā saukto
  depresiju. Bet bez tā nevar. Tas mums liek rauties uz priekšu,
  izvairīties no šķēršļiem, apejot tos. Progresēt - varbūt lēni, bet ar
  vērienu. Signe saka, ka Veidenbaums nedomāja par nākotni, bet,
  manuprāt, domāja pārāk daudz (un tad jau sāk parādīties tās pesimistiskās domiņas). Un tas viņu iedzina tik lielā depresijā (drīzāk izmisumā),
  ka, apejot šķēršļus, viņš radīja arvien jaunus un jaunus, grūtāk
  apejamus šķēršļus pats sev.
  
  Papildinājums:
  
  Atcerieties, Vedenbaums mūs reiz aicināja baudīt dzīvi? Un teicās, ka pats bauda.
  Kā? Dzerdams. Viņš aicināja baudīt dzīvi, pats neprazdams. Un saprazdams, ka dzīve nav baudāma (pie tā noveda pārlieku liekā domāšana par nākotni). Un tāpēc arī nodevās šis prāts alkohola orģijām.
  
  Balstoties uz manas hipotēzes, Veidenbaumu pazudināja tāda lieta, kā trūkstoša, veselīga pašanalīze. Viņš ne sūda nesaprata.
• 10 atstāja kaut koatstāj kaut ko