January 16th, 2005

• Ak, mēs, zudušās dvēseles jeb reizi četros mēnešos
• 1/16/05 06:48 pm
• Vakarnakt ap pusnakti pie manis atnāca divi sen neredzēti paziņas-narkomāni. Visi trīs apsēdāmies pie virtuves galda, un Mārtiņš izvilka 0,5l izcila krievu degvīna pudeli. Virtuves galds ir masīvs viengabala koka priekšmets, kas pieskrūvēts pie nesošās sienas. Kā ierasts, Mārtiņš runāja muļķības - stāstīja, ko darījis un kā gājis. Viņš laikam domā, ka kādam tas interesē. Vai varbūt viņu uztrauc klusuma brīži, kurus taču var tik vienkārši aizpildīt ar izkoptu žargonu un ikdienišķiem faktiem.
  
  Ap vieniem jau tukšā degvīna pudele izlidoja pa logu. Tad abi jaunieši izvilka pa pusgramam pašaudzētas marihuānas/zāles/galvu/gandžas/kaņepju. Divas puses ir viens vesels. Divas puses- tas nozīmē, ka koordinācijas spējas krasi samazināsies un skanēs pozitīva un vienaldzīga mūzika. Viens vesels- es novedīšu Mārtiņa apziņu līdz baltkvēlei, teikdams, ka viņš neviļus ir piedirsis bikses. Nezinu, kā tev, modernajam jaunietim, to labpatīkas dēvēt, bet es smēķēšu zāli. Zāle, zāle, zāle, zāle, zāle, zāāāāālīīītēēeeee...
  
  Mārtiņš izvilka savu elīto marihuānas ūdenspīpi. Necentīšos to noraksturot, tāpēc labāk iedomājieties amerikāņu "college teens getting drunk and high" tipa filmu. Filmas stilīgo barā parasti figurē krāsains, vāzei līdzīgs priekšmets, pie kura augšdaļas vairums izmisīgi cenšas piekļaut savas sasprēgājušās lūpas, bet daži izmisīgi (bieži vien neveiksmīgi) izvairās.
  
  Puse uz pusi. Ūdenspīpe tika piepildīta ar buržuāzisku konjaku un aukstu krāna ūdeni. Grams tika sadalīts trīs vienādās daļās. Ūdens zāles dūmu atdzesēja, bet konjaks piedeva patīkama alkohola dvaku un lielāku reibumu- vismaz uz brīdi.
  
  Pirmā trešdaļa, otrā trešdaļa, trešā trešdaļa. Viltoti, patiesi smaidi. Fonā laikam the cure pirmais albums. Iepriekš skanēja Red Lights On, es teicu, ka tā ir jauka latviešu grupa. Viņiem patika.
  
  Es sēdēju uz galda, kājas uzlicis uz radiatora. Kreisajā rokā turēju izdzisušu cigareti, labās rokas pirksti, saraustītām kustībām, slīdēja pa radiatora raupjo reljefu. Es domāju par kaimiņiem. Mārtiņš izgūlās manā datorkrēslā un smēķēja ūdenspīpi, trešais jaunietis gulēja uz grīdas un spēlējas ar zibspuldzi. Nedomāju, ka pašaudzēta marihuāna, bez heroīna un acetona klātienes, tik ļoti reibinās. Laikam nepilnie 200 grami šņabja pastiprināja zāles iedarbību.
  
  Sajūsmas apveltīts, skaļi spēlēju ģitāru. Mēs priecājāmies par kaut kādu drūmu dark ambient. Visiem zvanīja mobilie. Pēc brīža skatījāmies dokumentālo filmu par nacistiskās Vācijas, Krievijas un Anglijas armiju. Man ļoti patika nacistu gaisa flotes parāde: vairākas lidmašīnas gaisā bija izveidojušas svastikas formu, tas izskatījās iespaidīgi. Ap trijiem abi jaunieši devās mājup, un es pierijos un aizgāju lasīt grāmatu.
  
  Tā, bļe.
• Current Music: Der Blutharsch - III
  Current Mood: savdabīgās zāles paģiras
• 11 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 1/16/05 11:26 pm
• Dažreiz man prasās atraut visus gāzes ventiļus un nosmacēt viņus visus. Vai vismaz līdz ar visiem uzspridzināt to sasodīto vietu. Bet es to viņiem neteikšu. Un vienmēr kāds visu izjauc.
• 7 atstāja kaut koatstāj kaut ko