September 29th, 2004

• Nezinu, kāpēc to rakstu, laikam nav ko darīt.
• 9/29/04 01:25 am
• Pamostos septiņos no rīta- neko nesaprotu. Apģērbjos. Apēdu banānu. Izdzeru divas kafijas krūzes. Apauju kājas. Apskatos spogulī. Uzsmaidu sev. Nenomazgāju seju. Uzvelku brilles, lai cilvēki neredz manas sapampušās acis. Portatīvajā cd atskaņotājā ieslēdzu Death in june vai Queens of the stone age un dodos ārā pa durvīm.
  Process, ko saucu par rītu iekš dzīvokļa, ir noslēdzies vidēji 10 minūtēs.
  
  Autobusa pietura atrodas 300 metrus no manas mājas. Izeju no kāpņutelpas. Piesmēķēju Chesterfield lights cigareti. Pagriežos pa labi un streipuļoju uz pieturu. Pamatīgās kafijas devas un minimālā ēdiena daudzuma mijiedarbības rezultātā, sāk sāpēt kuņģis. Ar dziļu riebumu sejā, šķērsoju divas ielas. Es tās šķērsoju tik iespaidīgi, ka cilvēki atskatās. Gan riebuma pilnās sejas aizgrābti, gan ar saplēptu trauksmainību gaidīdami, kad to pediņu notrieks kāda mašīna. Jā, vēl tas pārstilīgais un labais izskats... Skauģi. Nonāku pieturā. Divas vai piecas minūtes pakratos skanošās dziesmas ritmos, kas parasti ir Death in June - All alone in her Nirvana vai Queens of the Stone Age - Avon. Piestāj 36. autobuss. Iekāpju, ieņemu vietu starpposmā, bet, ja tas ir apgraizītais variants, tad beigās, pie 'bagāžas nodalījuma'.
  Ar to noslēdzas process, kas saucas 'no kāpņutelpas, līdz autobusam'.
  
  Autobusā stāvu kājās. Nepatīk sēdēt. CD atskaņotājs dārdina mūziku. Ap šo laiku jau skan Blood Axis - Sacrifice in Sweden albums. Ķeltu vijoles, kara bungu ritmi, iespaidīgs vokāls, izcili teksti. Tā, klausoties mūziku, stāvu kājās apmēram 40 minūtes. Derētu piebilst, ka manas acis vislaik ir ciet- es it kā guļu. Bet cilvēki to neredz. Brilles.
  Autobuss piebrauc pie skolas pieturas un es izkāpju, un dodos uz skolu. Trešais posms ir noslēdzies. Tālāk nestāstīšu, ikvakara grafomāniskās tieksmes esmu apmierinājis.
  
  P.S.
  
  Tiešām nezinu, kāpēc to rakstu.
• Current Music: Radian - Shift / The Doors - Riders on the Storm
• 14 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 9/29/04 10:56 pm
• Cilvēki ir tik dīvaini. Piemēram, zilene- viņa saprot, ka visi viņu ienīst un izmanto un ka viņa nomirs viena, bet joprojām spītīgi turas pretīm dzīvei. Visnotaļ savādi. Prasās pēc tā austrāliešu zoofīla, kas anāli eksaminē dzīvniekus iekš National Geographic vai Discovery.
  Viņi saprastos...
• Current Music: Explosions in the sky - Six days at the bottom of the ocenan
  Current Mood: maždū
• 25 atstāja kaut koatstāj kaut ko