April 28th, 2004

• dzeja and shit
• 4/28/04 10:45 pm
• J.Poruks "Neziņā"
  
  No manis tu lūdzi laimību,
  No manis tu cerēji visu;
  Es nesu tev nāvi un dzīvību
  Priekš tevis degu un dzisu
  
  Un nu mēs abi kā miruši,
  Viens otru kā māni baidām;
  Un paši vairs lāgā nezinām,
  Kam dzīvojam un kā gaidām.
  --------------------------
  
  dievīgi...
  
  Šis laikam ir vienīgais dzejolis iz latviešu autoriem, kas man patīk, dīvaini, ka atverot grāmatu šo uzšķīru pirmo.
  
  Ir vēl viens, kas man ļoti tuvs 'sirdij', bet tam autoru gan nezinu:
  
  ---------------------
  Uz tā ceļa, pa kuru es dodos,
  kādā jaukā dienā es modos,
  tagad brīnos, kurp gāju,
  kurp eju, kur manas mājas.
  
  Šis nav tas ceļš, ko iedomāju,
  šī nav tā vieta, kurp tiecos,
  šis nav tas sapnis, kurp sliecos,
  ir liktens nolikts mans gājums.
  
  Es mainīšu ceļu pēc brīža,
  to krustcelēs pametīšu.
  Taku apgaismoju, pats kvēlojot,
  Eju tik turp, kurp es vēlos.
  
  Uz tā ceļa pa kuru dodos,
  Kādā jaukā dienā es modos.
  Kādā jaukā dienā es modos
  uz tā ceļa, pa kuru dodos.
• 9 atstāja kaut koatstāj kaut ko