Valsts kurā nav nekā svēta. Nu, varbūt vienīgi nauda un minoritāšu tiesības, un ar to tu saskaries jau izkāpjot no lidmašīnas, kad tavs Latvijas mobilā sakaru tīkla operators tev atsūta pāris īsziņas, kurās pavēsta, ka sarunas ar tuviem vai tāliem tev izmaksās aptuveni divus latus minūtē, ja zvanīsi pats, un latu, ja kāds zvanīs tev. Īsziņām cena gan daudz demokrātiskāka - tikai 25 santīmi gabalā. Runā, ka šīs valsts telekomunikāciju pakalpojumi ir dārgākie pasaulē, un kurš gan cits to var izjust visizteiktāk, ja ne latvietis parastais, kurš mēnesī bez sirdsapziņas pārmetumiem noļerkst 500 minūtes un par to samaksā tik vien kā 20 latus (atlaižu līmenis, mīļie, atlaižu). Ar internetu ir vēl skumjāk - te viss ir kvotās, ar ko man iet ļoti, ļoti grūti, jo mājās esot man neviens nepisa prātu par 4TB trafiku mēnesī, a te man jāknapinās ar pārdesmit gigabaitiem. Labi, ka vismaz šitas kompis nevelk Full HD, bet tas ir tikai laika jautājums. Lai nu būtu kā būdams, internets priekš šī krasta man ir ātrs (~500kb/s), par telefonu maksāju ~50 Khanadas dolārus mēnesī. Tur man ir iekļautas 100 minūtes (skaitās arī tad, ja kāds man zvana), bezmaksas sarunas vakaros, naktīs un brīvdienās, numura noteicējs, voismeils, un sms sūtīšana uz velna paraušanu. Bezmaksas sarunas vakaros tiek pasniegts kā kaut kāds baigais WOW un mega piedāvājums. Nezinu, kādēļ vietējie latvieši uzskata šo valsti par baigi advancētu, bet es te saskatu pamatīgu tehnoloģisko atpalicību. Nu kāda hrena pēc es paņēmu telefonu ar divu gadu līgumu, kuram zona raustās kā urīnstrūkla kapos pārbiedētam gotam? Un savas bankas kartes es labāk ārā nevelku, jo tad man pārdevējam/-jai jāskaidro, ka čips kartē nav nekas ūber un ka randomais kartes dizains ir visai ierasta parādība otrpus dīķim, kur tu vari uzdrukāt arī savu ārējo dzimumorgānu attēlu, ja vēlies. Labi, ka paņēmu līdzi LMT telefonu, kurš visai labi strādā ar vietējā tīkla operatora karti, līdz ar to par zonu man nav jāsatraucas. Kas attiecas uz mani, tad trešo nedēļu īrēju istabu (ar savu vannasistabu) pie viena korejiešu pāra. Nav slikti, jo nafig man savu dzīvokli par 1200 bakšiem mēnesī, kurš pie tam vēl būtu nemēbelēts. 25. stāvs, skats uz Ontario ezeru (kas vairāk līdzinās jūrai), metro zem loga, zaļš un zems klajums līdz ezeram, rajons labs un dārgs. Vienīgais, kā man patiešām pietrūkst ir biezpiena, biezpiena sieriņu un kaķa. Ā, un vēl man katru otro dienu mēģina koļīties klāt kāds gejs. Labi, mani dārgie, dzīve ir skaista, meitenes vēl skaistākas, bet es nu tagad drusku paēdīšu šokolādes braunijus un ar cēlām domām pavēršos nākotnē, lai aizvien pieaugošo speķi nodzītu nākošnedēļ zālē. Starpcitu, te abonements ir krietni lētāks kā Imantas Wellnesā - te mēnesī man novelk tikai 36 dolārus, bet par to nākošnreiz. Turās.