Braucu ka es no rīta uz Universitāti uzzināt savu eksāmena atzīmi Intelektuālā īpašuma tiesībās, un, kā gadījās, kā ne, bet autobusā blakus piesēdās viens mormonis un centās mani evanģelizēt, taču nesekmīgi. Gribēju dzirdēt no viņa vismaz pāris argumentu, kāpēc man būtu jāpievēršas tieši viņa sludinātajam kristietības novirzienam, bet nedzirdēju neko tādu, kas liktu man viņā ieklausīties tā - pa nopietnam. Uz jautājumu, kādēļ mormoņi nelieto ne melno, ne zaļo tēju viņš atbildēja, ka tas esot rakstīts Mormoņu grāmatā. Uzprasīju uzrādīt pantu (profesionālais kretīnisms), uz ko viņš atbildēja, ka Dievs viņam tā esot teicis. Nu, ja Dievs nosaka, ko drīkst lietot uzturā, ko drīkst darīt un ko ne, pietam individuāli, tad man vispār nav jēgas dzīvot. Uzprasīja manu telefonu un es, stulbs būdams, nosaucu nepareizu pēdējo ciparu, jo būtu jauki aiziet pie viņiem un tā nopietni patrenēties sava viedokļa argumentācijā. Teica, ka zvanīšot un iedeva kaut kādu Jēzus Kristus grāmatu "Atdzimšana", kuru piespraudu pie Civiltiesību katedras ziņojumu dēļa, ja nu gadījumā kāds no mācībspēkiem sadomā evanģelizēties. Vispār par šo jāuzraksta plašāka apcere Žoržika vārdā.