Ziniet, ir tāda īsta lauku sajūta, kad no rīta izej pagalmā un vējš pūš virsū no dārza paņemto diļļu smaržu. Biju izvedis pastaigā terjeru un esmu viscaur noslienots - suns ir glups, bet ļoti mīlīgs, vienīgi man nepatīk viņa lekšana virsū. Es jau saprotu, dauzīties gribas. Vakars šeit ir ļoti skaists, mašīnas nebraukā, cilvēkus nemana, tikai telefona stabi skan savu ikvakara toni, kuru papildina aktīvā siseņu sisināšana. Bezdelīgas lido ļoti augstu, kaut kur tālumā rej suns (vai lapsa), var samanīt tikai mazu debess maliņu, kas, cerams, paies garām un nenolīs. No otras puses būtu jau labi, ja nolītu tā ātri un daudz un uzreiz pēc tam būtu saulain, citādi ezerā ūdens ir ļoti maz un tas pats ir auksts. Blakus māju iemītnieki sapinušies ar čigāniem un nopirkuši kaut kādu aitu bez raga un ar pusi nodzītas vilnas. Tādi eksoti apkārt te ir daudz.
2 raksta | ir doma