etnomuzikologs
22 Janvāris 2005 @ 22:56
 
Izvilku ārā vecās lidmašīnu un kuģu biļetes. Paņemot rokās katru papīrīti un to apgrāpstot, rodas liela nostaļģija pēc tā visa, kas reiz bijis. Katra mazā papīra strēmelīte nes sev līdzi kādu savu stāstu, sev raksturīgus notikumus, kas raksturo tās identitāti. Papīrs ar dvēseli. Kaut kā dīvaini, ka tad, kad pa rokai nav nevienas fiziskas lietas, atmiņās kavējoties vienmēr gadās nepilnības, bet kad rokās tiek ņurcīta kāda ar notikumu saistīta lieta, tad viss atmiņā ataust detalizēti un skaidri. Tas papīrītis liek atcerēties pat vissīkākās detaļas kādā iepirkšanās centrā vai kur citur. Patīkami.