Man saka, ka es pēdējā laikā tāds nerunīgs esot palicis. Nu var jau būt, no malas labāk redzams. Īstenībā baigi ātri kaut kā tas laiks sācis iet. Tikko to sāku apzināties, ka viss - pēdējais pusgads palicis kopā ar šito klasi. Un tad jau vairumu no viņiem vairs neredzēšu. Pavisam pie mācību gada beigām jau sākšu ilgoties pēc skolas. Uzmāksies nostaļģija. Laikam jābauda pēdējie prieki/kašķi, kas atvēlēti ar šito klasi. Īstenībā man ir +/- laba klase. Varētu iedibināt tādu tradīciju, ka katru gadu mēs pavasarī brauktu ar laivām. Un tad vēl man ir jauns 17' LCD monis. Tas priecē, bet man nepatīk kā tas rāda. Spēles droši vien uz tā spēlēt būs sakaini. Kaut kur vajag sarakt 20 tūkstošus latu. Un tad manām mākslinieciskajām iecerēm pietiks. Vakar skolā bija iesvētības. Pirmais izdevušais pasākums skolas vēsturē. Paldies par to ir jāsaka Intiņai Cintiņai. Viņa pati arī psiholoģe.