Kaut kā tā, nu sanāk, ka man nepatīk darīt lietas, kuras kādā konkrētā brīdī tiek vienkārši spiestas darīt. Esmu pasācis vilkt ārā vecās mācību grāmatas un urbties tām cauri, nevis lai aizpildītu robus savās zināšanās, bet tikai intereses pēc. Vismīļākās man tomēr ir ģeogrāfijas grāmatas. Vecās skolas ģeogrāfijas skolotāja tiešām bija baigi jauka un zināja arī daudz. Viņa laikam man ir iemācījusi mīlēt šo nozari.

(Wīīī), tagad varēšu nosacīti draudzēties ar vairāk cibistiem :)

Ienāca prātā doma, kura tūdaļ arī tika realizēta - palasīties gorgona. Kaut kas visos viņas tekstos ir tik gaišs, jautrības pilns, ka izlasot katru rindu, es smaidu. Smaidu it kā ne par ko. Un, jā, es ļoti reti lasu frendlisti caur savu žurnāli. Es sevi spīdzinu un visus meklēju katalogā :)