urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns bezdzīves radījuma piezīmes bezdzīves radījuma piezīmes ugunsputni@gmail.com ugunsputns 2018-03-20T02:06:40Z 2018-03-20T02:06:40Z urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:50350 2018-03-20T04:06:00 2018-03-20T04:06:00 2018-03-20T02:06:40Z 2018-03-20T02:06:40Z Sēžu es virtuvē, izpīpētas tik daudz cigaretes, ka jau slikti metas. Kā vienmēr, šeit es atgriežos, kad ir slikti. Šī ir mana sāpju miskaste. Mani partneri ir krāpuši trīsreiz mūžā.<br />1. Biju jauna 17gadīga skuķe. Iepazinos ar kādu it kā foršu čali. Toreiz es knapi biju izlīdusi no savas pārliecības, ka esmu lezbiete un vīrieši mani neinteresē. Attiecības sākās lēnām. Netikāmies gluži katru dienu, jo dzīvojām atsevišķās pilsētās. Bijām tikušies kādus trīs mēnešus, čalis jau oficiāli paprasīja vai gribu būt viņa draudzene. Jau domāju, ka šis varētu būt mans pirmais vīrietis, lēnām sāka rasties siltākas jūtas, kad kāds tuvāks paziņa atsūtīja linku laikam no viņa vkontakte profila ar piezīmi: "Man liekas, ka tev to būtu jāzina." Iegāju linkā. Vēders apgriezās otrādi un kaut kur sirds rajonā kaut kas sašķīda. Tāda sajūta bija, ka kaut kur kaut kas būtu sprādzis un līdz manīm būtu atnācis triecienvilnis. Viņš bija apprecējies īsi pirms mēs iepazināmies un viņa sieva gaidīja bērnu. Es jutos netīra, viņš bija vedis mani uz savu dzīvokli un par sieviešu mantām bija atsmējis, ka dzīvo kopā ar māsu. Pārtraucu jebkādu kontaktu tulīt pat. Bija vilinājums sazināties ar sievu un pastāstīt kāds nelietis ir viņas vīrs, bet to nedarīju. Ja man, sievietei, kas ar viņu bija kopā tikai īsu mirkli, bija tādas sajūtas, ko būtu jutusi viņa sieva? Es nespēju nodarīt to citai sievietei un pazudu no viņa dzīves. Neizgāju uz kontaktu un aizmirsu to kā ļaunu murgu.<br />2. Otro reizi man bija ap divdesmit gadiem. Šim stāstam būs divas versijas, tas, ko es jutu un zināju attiecību laikā un tas, ko man iesaistītās personas pastāstīja tālākajos gados, jo es tācu esmu tik fakin kolosāls cilvēks, ka saglabāju draudzīgas attiecības gan ar krāpjošo bastardu, gar ar mazo mauķeli (pārspīlējums, bet tā es prātā abus saucu, līdz tiku tam pāri). Iepazinos ar foršu vīrieti, tieši manā gaumē - matains metālists ar recionālu skatu uz dzīvi, mazliet par mani vecāks. Mums kopā bija labi, sekss bija fantastiks, kopā ar viņu es atraisījos kā sieviete. Beidzu baidīties no vīriešiem un sāku eksperimentēt. Arī morālā plānā viss bija lieliski, ja visu nakti nemīlējāmies, tad runājām - par filozofiju, mūziku, dzīvi. No vienas puses jutu, ka šis nebūs partneris uz visu dzīvi, bet sāku iemīlēties un uzticēties. Seksuāli eksperimentējām diezgan daudz, un vienu dienu viņš ierosināja: "Klau, ko tu teiktu par seksu trijatā?". Tā kā man sievietes joprojām patika, teicu jā, kāpēc ne. Kamēr vien otrā sieviete paliek tā, kas ir - otrā sieviete no malas - man nav iebildumu. Kādu laiku šis jautājums nepacēlās, bet reiz kopā devāmies mājās, es, viena mana paziņa un viņš. Tajā vakarā nekas nenotika, bet nākamajā dienā kungs ieminējās: "Man liekas, ka Maija (sauksim viņu tā) neiebilstu mums gultā pievienoties." Piekritu, man viņa likās iekārojama sieviete, ar kuru es labprāt paniekotos uz vienu vakaru. Pienāca šāds vakars. Sekss tiešām bija trijatā, iesaistījās visi, nebija tā herņa, ko lielākā daļa vīriešu sauc par seksu trijatā, respektīvi, gultā guļ divas sievietes, vīrietis padrāž te vienu, te otru un pēc tam lepni sit pie krūts: "Man bija trīsoms!" Jau tajā naktī noriju krupi, jo gultā guļot kungs visu nakti nogulēja apskāvis Maiju un par mani nelikās ne zinis. Bet es taču esmu racionāla sieviete! Pārliecināju sevi, ka tas tā notika, jo kungs negribēja, lai Maija justos izmantota un pamesta gultas stūrī! Pa nakti man likās, ka starp viņiem ir glāstīšanās un skūpstīšanās, bet norakstīju, ka man rādās vai sapņoju. Attiecības turpinājās, it kā viss bija kārtībā, dzirdēju apliecinājumus, ka šīs attiecības ir foršākais, kas ar kungu noticis. Jo esmu tik racionāla, saprotošā, ne-greizsirdīga, ar mani ir tik viegli būt attiecībās, jo tipa attiecības ir, bet kungs nejūtas piesiets un ierobežots. Cik sapratu, iepriekšējās dāmas ir bijušas trakas un greizsirdīgas kuces. Visiem viņa draugiem patiku un dzēruma sarunās mani jau sāka saukt par *kunga uzvārds* kundzi, bet tajā pašā laikā sākās sarkanie signāli: <br />• lai gan kungs apgalvoja, ka nekādus kontaktus ar Maiju nesaglabā, ik pa brīdim redzēju, kā uzpeld ziņas MSN. Jā, jā, tas bija tieši tik sen, kad tika izmantots MSN. Ok, labi, cilvēki saglabā kontaktu, tas neko nenozīmē. Ignorēju. Nelīdu iekšā. Es neesu TĀDA. Es taču nebūšu kā viņa ex-draudzenes, trakās kuces, kam svarīgi kontrolēt katru sava vīrieša soli. Tās kaut kādas reizes divas/trīs redzēju MSN paziņojumus, bet tad pēkšņi kungs sāka ļoti rūpīgi logoties ārā no visiem MSN, Skype, Draugu kontiem.<br />• sākās aizkavēšanās darbā vai grupas mēģos. Ignorēju, kam negadās. Kādā mirklī gan stāsti sāka neklapēt. Sevišķi tad, ja satieku viņa grupas biedrus DEPO (un vēlreiz, tas bija tieši tik sen). Man telefonā stāv īsziņa, pirms 10min atsūtīta, ka mēģis ieildzis, bet satieku lielāko daļu no grupas. Nevainīgi apjautājos kas ar mēģi, saņemu atbildi, mēģis pirms stundas beidzies. Nespēju pārkāpt savu lepnumu, konfrontēt kungu zem mana lepnuma. Tā nav vienīgā reize, kad notiek kas šāds.<br />• Tiek slēpts telefons. Līdz absurdam. Aiziet kungs dirst un pēc pusminūtes izskrien no tualetes ar biksēm pusmastā, paķer telefonu un atgriežas tualetē.<br />Sapratu es čo pa čom labus trīs mēnešus vēlāk. Eju satikties ar draudzeni. Kā šodien atceros, tikšanās paredzēta pie Unīša. Satieku savu draudzeni un satieku Maiju. Arī viņa kaut ko gaida. Sāku ar viņu pļāpāt. Viņa stresaini skatās telefonā. Burtiski divas/trīs minūtes vēlāk redzu. Kungs nāk. Ar puķēm. Man telefonā īsziņa: "Šodien nevaram satikties, darbs." Momentāli visu sapratu. Atkal sirdī kaut kas saplīsa, triecienvilnis, vēders apmeta kūleni. Asaras rijot sasveicinājos kungu (lepnums, bļaģ!), novēlēju abiem veiksmi, paņēmu pie rokas savu draudzeni un aizgāju. Tik bālu nevienu cilvēku savā mūžā nebiju redzējusi, kā kungu ar lielo rožu pušķi rokās. Tas bija maijs. Atceros, viss tajā dienā un vismaz nedēļu pēc tam likās sirreāls. Es biju kā transā. Nav tā, ka tā būtu lielā mūža mīlestība, bet sāpēja tā, ka likās, ka sirdi rauj ārā. Visas iekšas dega. Man uz kādu mēnesi aizgāja širmis ciet. Toreiz sāku graizīties. Iekšā sāpēja tik ļoti, ka to nomākt varēju tikai ar fiziskām sāpēm. Vienkārši ņēmu nazi un uz ķermeņa griezu švīkas, dziļi. Uz kājām, rokām, sāniem. Izkodu gabalu no pirksta, kad abus ieraudzīju pasākumā un centos noturēties neraudot. Fiziskās sāpes bija kā balzams dvēselei, jo tajā brīdī, kad sāp fiziski, tu aizmirsti savas dvēseles sāpes. Neēdu vispār, mēneša laikā baisi izkāmēju (kursabiedrene mani sauca par Aušvices gūstekni). Dzīvē mani atgrieza vasaras haltūra, kad 24/7 tu strādā, nav laika domāt par ikdienas sūdiem. Augustā Rīgā atgriezos kā jauns cilvēks. Graizīšanās pēdas bija sadzijušas (neviens pat nepamanīja), ēdot pie galda katru ēdienreizi ar kolēģiem, sūdīgi paslēpt neēšanu, sāku atkal normāli ēst. Biju sakārtojusi savu smadzeni tiktāl, ka biju gatava satikties ar Kungu, nav tā ka baisi gribējās to darīt, bet es nozudu nesavācot mantas no viņa dzīvokļa, un man tur palika daži tiešām seksīgi auskari un apakšbikses. Satikāmies, savācu mantas, bet viņš ierosināja aiziet iedzert alu. Piekritu, bet ar noteikumu, ka viņš pastāstīs no sava skatu punkta, neko neslēpjot. Arī ar Maiju sanāca stipri līdzīgi parunāt. Nezinu cik patiesi, bet stāsti bija tādi:<br />Kunga stāsts īsumā: ar tevi tiešām bija bija labi, tu esi vissakarīgākā (!) sieviete, ar ko es kopā esmu bijis, bet tad bija tas vakars.. man aizgāja ciet. Es pats nezināju, ko gribu. Man gribējās saglabāt attiecības ar tevi, bet tajā pašā laikā vilka pie viņas.<br />Vilka, izrādās, regulāri. Vilka uz gultu, ja gribam, būt precīzi. Pizģuks joprojām meloja par detaļām.<br />Maijas stāsts īsumā: sekss trijatā bija foršs, bet jutos neērti, kad kungs pa nakti sāka skūpstīt mani un centās ar mani pārgulēt kamēr tu gulēji man blakus. Pēc tam kungs sāka man rakstīt, regulāri centās sarunāt tikšanos. Sākumā atteicu, bet tad kādu vakaru satikāmies, kopā piedzēramies un pārgulējām. Tad “kaut kā” sākām tikties un tad tas aizgāja.<br />Plot twist: viņi izšķīrās, jo tajā pašā vasarā, kad viņi oficiāli sagāja kopā, viņa no viņa aizgāja pie cita vīrieša. Izrādās, ka viņa viņu krāpa kādu mēnesi.<br />Es vēl kungu mierināju, ka viss būs labi, gan jau atradīs sievieti kā radītu viņam. Māte Terēze, bļaģ! Tik ļoti jauka un saprotoša biju, ka kungs piedāvāja atkal saiet kopā. Pasūtīju viņu dirst.<br /><br />Turpmākās attiecības ar vīriešiem bija savā ziņā sūdīgas. Nespēju līdz galam uzticēties. Lai cik skaisti un rožaini būtu, vienmēr galvā bija viena doma – un kad tu mani piekrāpsi? Šeit mēs nonākam pie treša stāsta.<br /><br />3.Sagāju kopā ar mataino. Pirmos attiecību gadus tā arī dzīvoju – vienmēr “uz koferiem”. Tā arī kāda reizē teicu: “Viss ir rožaini, bet man vienmēr ir plāns B, ja gadījumā attiecības izjūk.” Ilgi mēs bijām kopā, apaļojot uz augšu, gandrīz 10 gadi. Kādā mirklī mana pretestība izkusa un jau sāku iztēloties kā mēs kopā pavadīsim vecumdienas. Pa vidu bija nesmukumi. Atceros kā šodien, man bija jābūt citā pilsētā 2-3x nedēļā. Pēc sarakstes – matainais bija mājās/darbā/dzēra ar čomiem. Tas kas bija noslēpums/noklusējama lieta viņam, citiem absolūti nebija nekāds noslēpums. Man sāka ziņot: “Jā, redzēju mataino tur un tur, ar kaut kādu sievieti”. Atritinu sarakstes, piepūlu atmiņu. Nu kaut kas neštimmē tajos stāstos! Kronis visam, divas dāmas man tā arī pateica, ka tad un tad ir tikušās ar mataino. Par vienu no viņām matainais teica, ka viņa kaut ko fantazē, tad kad otra viņa klātbūtnē pateica, ka matainais pie viņas bijis, vienkārši apklusa. Pēc tam vēl nolamāja, ka lienu viņa dzīvē, kad jautāju – kas par sūdiem? Kāpēc man stāsti, ka sēdi mājās, kad patiesība kaut kur tusē? Sāp jau melošana nevis pats fakts, ka kaut kur bijis. Ja kas tāds kļūst slēpjams, loģiski, rodas jautājums – kas no manis tiek slēpts vēl? Atkal kā lepns ezis mocījos gandrīz pusgadu. Tik ilgi attaisnoju savā prātā mataino, ka pati noticēju, nekas nav bijis, vienkārši gribēja atsevišķu dzīvi no manis. Kādu laiku viss bija labi. Sākās sarunas par to, ka varētu pamēģināt seksu trijatā. Galvā iedegās brīdinājuma zīmes, bet sīki izrunājām noteikumus, kur galvenais noteikums bija: “Sekss ir tikai trijatā. Viss, kas notiek ārpus seksa trijātā, ir krāpšana”. Lika vēl apsolīt, ka, ja tāda iespēja rodas, mēs noteikti to darām. Kādu laiku viss bija labi. Pienāca tāda reize, kad šī iespēja radās un es uzticējos matainajam tik ļoti, ka biju gatava ieaicināt gultā otru sievieti. Viss kas notika trijatā bija tiešām labi. Tā arī aizmigām trijātā vienā gultā. Pa nakti pamodos no čubināšanās. Matainais uzmācās Laumai (sauksim viņu tā). Un šoreiz tiešām bija sekss. Es gulēju blakus, puspamodusies un man šķita, ka sapņoju. Nezināju kā rīkoties, ko darīt. Celties un taisīt skandālu? Izlikties ka guļu? Vienkārši satingu ar acīm ciet. Dzirdēju katru viņu elsienu, jutu katru viņa grūdienu. Kamēr nesapratu ko darīt, kas notiek, dzimumakts beidzās. No rīta pamodos un joprojām biju apmulsusi. Cerēju, ka pats pateiks. Nepateica. Vēl no rīta teicu: “Tu taču saproti, ka tas bija sekss trijatā, bet tas nav attaisnojums, lai tu ar Laumu tagad varētu pārgulēt?” Teicās, ka saprot, jā viss kārtībā. Kaķim zem astes visa mūsu runāšana, ka noslēpumu nav, visu varam izrunāt. Kā transā aizbraucu uz darbu, kā transā atbraucu. Nespēju izlikties, jautāju – vai nevēlies man kaut ko pastāstīt? Teica, ka nē, nav nekā stāstāma. Atkal meli. Kad pateicu tieši, ka no rīta visu jutu, visu dzirdēju, tad atzinās, ka jā, tiešam kas tāds bijis. Kā attaisnojumu tam, kas notika, vēlāk minēja to, ka es neesmu atgādinājusi seksa trijatā noteikumus (!). Šo es nekomentēšu.<br />Dzīve turpinājās. Teikšu tieši, es mataino tiešām mīlu no visas sirds. Nepieļāvu pat iespēju, ka viņš man būtu varējis samelot. Klusi pie sevis mocījos, raudāju gandrīz konstanti, bet pēc kāda mēneša atguvu trauslu sirdsmieru. Novēlu savu raudulīgumu uz hormonālo terapiju. Trauslais sirdsmiers sašķīda pēc tam, kad kādu vakaru gribēju ieiet FB no datora, bet matainais bija atstājis savu kontu vaļā. Tur mirgoja liels, zils, nodevīgs logs, kas vēstīja – sarakste ar Laumu. Izlogojos (momentāli nožēloju, ka jau tad neizlasīju saraksti) un sāku raudāt. Tajā vakarā man bija histērija. Es raudāju kādas stundas divas, situ ar dūrēm sienā. Man bija tiešām slikti, parādījās pat doma, ka varētu pa logu izlēkt. Jā, tieši tik slikti bija. Saņēmos. Nu un kas tur? Sarakstās. Mazums kas. Histērija? Tas laikam no hormonālajām tabletēm. Nākamajā dienā pajautāju matainajam tieši, vai ir kontaktējies ar Laumu. Atkal cerēju, ka pateiks godīgi. Nē, teica, ka jau labu laiku nav runājis. Izgāju ārā uzsmēķēt un kodu rokā līdz asinīm. Meli, atkal meli. Man aizgāja ciet, stāsts atkārtojas, jo viss šis bija jau kaut kur redzēts. Vienīgā loma, kas stāstā nemainās ir manējā. Visu laiku likās, ka matainais kaut ko nestāsta līdz galam. Kā tik ieraudzīju, ka abi ir onlinā FB, uzreiz sākās mežonīgas fantāzijas par to, kā abi slepeni sarakstās, norunā satikšanās, tiekās man aiz muguras. Nē, tajā brīdī neiedomājos, ka tur varētu būt kas vairāk. Likās, ka varbūt vienkārši tiekas un matainajam pēc slepenā rīta seksa sāk rasties jūtas pret Laumu. Es katru dienu šīs fantāzijas dzinu prom, mans “racionālais es” katru dienu centās manam emocionālajam es iestāstīt: “Matainais nav tāds, tās visas ir tavas iedomas. Mazāk esi histēriska kuce, kas knābā smadzenes savam dzīvesbiedram, vairāk piestrādā pie attiecībām! Uzlabo savu izskatu, esi mīļa un atbalstoša!” Tā nu iekšēji vārījos, bet centos sekot sava racionālā es ieteikumam. Galu galā, varbūt būtu atkal pārvārījusi melošanu un laimīgi dzīvojusi tālāk, bet kāds atkal bija atstājis vaļā FB un šoreiz nonoturējos, apskatījos saraksti. Tur bija kā uz paplātes, mīļa sarakste ar smailijiem un centieni sarunāt satikšanos. Precīzi atceros datumus. Viens no tiem bija tad, kad bija paredzēts darba pasākums, otrs bija tad, kad es noteikti ārā no mājas nedotos, jo jāgatavojas eksāmenam, trešais bija tad, kad man bija lekcijas. Sēdēju šokā. Aiztaisīju saraksti. Un atkal: “Tur nekā nav! Tās ir tavas iedomas!” Jutos pat vainīga, ka esmu ielīdusi matainā superprivātajā dzīvē. Mēs taču uzticamies viens otram, viņš man nespētu nodarīt ko tādu! Pagāja laikam nedēļas divas, varbūt vairāk. Visu laiku, konstanti galvā malās domas. Lauma! Lauma! Lauma! Lauma! Tieši tā man skanēja galvā. Kā apnicīga muša, galvā skanēja viņas vārds. Katru reizi, kad kopā esot nošķindēja matainā telefons, pirmā doma: “Sarakstās ar Laumu?”. Un atkal, mierināju sevi. Tas taču matainais! Viņš ir pats godprātīgākais vīrietis ko zinu! Viņš nekad neko tādu nedarītu, mēs taču norunājām! Lai gan viņa FB vēl vairākas reizes bija vaļā, godīgi izlogojos. Nav ko sevi traumēt. Lai privātās sarakstes paliek privātas. Nav ko sevi mocīt vēl vairāk.<br />Garš stāsts, īss stāsts. Nejauši uzzināju, ka kādu vakaru matainais ir bijis pie Laumas. Kūlenis vēderā, triecienvilnis, bet sirds nesalūza. Pierādījumi bija tādi, ka tos nevarēja apstrīdēt. No sākuma liedzās, stāstīja, ka vienkārši apciemojis un nav uzskatījis, ka man par katru soli jāatskaitās. Neizturēju, pieprasīju, lai parāda telefonu un fb. Ja kaut kas tur tomēr bija, tad kaut kur tur bija jābūt pierādījumiem. Telefonā nekā nebija. FB bija redzams, ka ir bijusi sarakste, bet tā ir dzēsta. Jautāju vēlreiz. Jā ir mani krāpis. Ir ar šo pašu Laumu pārgulējis. Šoreiz salūza arī sirds. Un ne tā kā pirmās divas reizes, bet uz pusēm. Turpinājuma nebūs, vismaz pagaidām. Pēdējā rindkopā aprakstītie notikumi notika šodien. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:50005 2016-02-04T01:24:00 2016-02-04T01:24:00 2016-02-04T00:31:05Z 2016-02-04T00:31:05Z Es pat biju aizmirsusi, ka man šeitan ir emuārs. Līdz brīdim, kad sagribējās mazliet izlikt savas sāpītes par lietām.<br /><br />Kopš pēdējā ieraksta esmu pieņēmusies svarā par 25kg, sveru tik, cik vajadzētu svērt "īstam latvietim". Nu ja. Viss jau būtu labi, tikai es esmu sieviete. Sievietei toč nav jāsver ap simtu, ja vien speciāli nevēlas iedzīvoties sirds un asinsvadu slimībās.<br />Ļoti spilgti izjūtu atšķirību attieksmē no darba devējiem. Vēl strādājot pēdējā birojā, sākot pieņemties svarā, varēja pamanīt, ka sāk rasties vecais, labais: "Mums jau ļoti patīk kā tu strādā, bet esi tik laipna, kopš šī brīža uzņēmumu ļauj prezentēt savām tievajām kolēģēm. Ak, jā! Kolēģu kopbildēs, ko mēs publicējam tur un tur, stāvi lūdzu maliņā. Jā tieši tur aiz tievā praktikanta, lai redz tikai tavu galvu". Ja jāmeklē ir jauns darbs, tad tas ir mission impossible. Lai cik augsta būtu mana kvalifikācija, iespaidīga darba vēsture un labas atsauksmes no darba devējiem, mani neņem darbā. Darba intervijā stāsta, cik ļoti svarīgs viņiem ir uzticams, profesionāls cilvēks, bet beigās, kad ir jāizdara izvēle, tā krīt uz gaišmatainu, slaidu latvju daiļavu ar sabojātu kredītvēsturi. Ja godīgi, es pat līdz tam neaizdomājos, bet vienā no vietām strādāja paziņa, kas man atklāti pateica - būtu tu tievāka, noteikti paņemtu.<br />Savā ziņā, pozītīvi ir tas, ka no manu draugu/paziņu loka ir izkritušas vīrieškārtas personas, kam, izrādās, tagad vairs pārāk neinteresēju. Johaidī, izrādās, ka mana pārliecība ir bijusi galīgi greiza par to, ka man ir tik daudz vīrieš-paziņ-draugu tādēļ, ka... nu, jūs saprotat, amazing personality and shit.<br />Cenšos ēst pareizi, sportot, bet kaut kas tur tajā shēmā nestrādā. Vielmaiņa ir sapista un nestrādā kā 17 gadu vecumā.<br /><br />Varētu vēl vārīties par šo tēmu, bet saīsināšu savu domu:<br /><br />Tie, kuri saka, ka ir apmierināti ar savu lieko svaru, melo. Visi cilvēki grib būt slaidi. Es neesmu izņēmums. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:49829 2012-12-01T23:45:00 2012-12-01T23:45:00 2012-12-01T22:05:20Z 2012-12-01T22:05:20Z Jūtos ieslodzīta, pašlaik vislabprātāk paņemtu vīna pudeli, paciņu cigarešu, suni un ietu pastaigāties kaut kur šķībi greizi iekšā mežā, bet baidos iet uz apakšstāvu. Mani nesapratīs, iztulkos kā augšprātību/dīvainību/vēl sazin ko.<br />Sagriezu roku. Sāp pēc velna, bet vismaz asiņošana ir beigusies.<br />Mana ģimene ir es pati. Tikko halātiņā pusstundu sēžot uz balkona, pīpējot un salstot man prātā ienāca šī doma un nelaižas vaļā. Es ar sevi runāju. Es pati sen nekad neesmu devusi sliktu padomu. Man pietiek pašai ar savu kompāniju.<br />Šeit es jūtos neiederīga. Mūžīgi slēpjos šajā sarkan melnajā istabā um vienmēr aiztaisu durvis. Man nav nekā sava. Man ir jāatsakās no saviem ieradumiem. Man nav kur paslēpties un tas mani padara traku. Jūtos kā savvaļas tīģeris, kuru ir ielikuši krātiņā un mēģina dresēt.<br />Baidos, ka kādu dienu, mēģinot izkļūt no krātiņa, kādu savainošu.<br />Es kļūstu traka. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:49555 2012-10-02T23:08:00 2012-10-02T23:08:00 2012-10-02T20:13:16Z 2012-10-02T20:13:16Z Man te pukstēja, ka neko par savu amizanto un aizraujošo dzīvi nerakstu.<br />Nu tad saņem ar, saulstariņ!<br /><br />Strādāju dikti oficiālā darbā, studijas dirsā, mīlas dzīve jauka, bet mietpilsoniska, uzbarojos par 15 kg.<br />Dibenā rautais disko vairs nepastāv, augstpapēžu kurpes nenēsāju, jo tad man no biroja līdz uzņēmumu reģistram vai kādai no n-tajām ministrijām būtu jāvelta par 5 min ilgāks skrējiens, begonijas ir novītušas un virtuves izlietnē dzērumā vairs nevemju.<br /><br />Lielos vilcienos arī viss.<br />Paldies par uzmanību! urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:49395 2012-03-20T11:59:00 2012-03-20T11:59:00 2012-03-20T10:01:33Z 2012-03-20T10:01:33Z <div>Šonakt man bija viens no tiem perversi šausmīgajiem sapņiem, kas iedzen šausmās manus draugus un radgabaliem liek šaubīties par manu garīgo veselību.</div><div><br></div><div></div><a name="cutid1"></a> Tātad. Ir māja, tajā ir vecvecāki, es un vairāki bērni: 3gadīgs puika (Jānītis), divas 12-14gadīgas meitenes (bez vārda), 17gadīgs puisis (tā arī nesapratu sapnī kā viņu sauc. Kaupo? Kaspo?).Man visu laiku ir tāda kā novērotāja loma. Es tur esmu, bet neviens manu klātbūtni nemana.<div>Pusaudži nolemj pa durvju šķirbu paglūnēt ko dara vectēvs. Ak, kāds pārsteigums, tas krāns blenž porņukus un rausta savu krānu (piedodiet, ak jele, par kalambūru). Vienā mirklī tas aizlec līdz durvīm un ierauj Kaspo iekšā un sāk kukuļot ar Laternām, Hustler un kā lielāko dārgumu - Dadža erotisko izdevumu, kādā sakarā - tajā brīdī es nesapratu, bet aina noslēdzās ar to kā vecis Kaupo izvaro un šams raud.</div><div>Nākamā aina - vecmāmiņa sasieta tiek uzlikta un plīts (senlaicīgā, kurināmā plīts), kur lēnām izlaiž garu. Jāatzīst bija ļoti reālistiski - āda pārklājas ar pūslīšiem, kas vēlāk saplīst un kūst nost kā siers, drēbes un mati sadeg. Kad dzīvā masa ir izlaidusi garu, tā turpina viegli grillēties un vietumis pārogļojas.Tad kārta nāk meitenēm. Tās, protams, arī tiek izvarotas. Vienai procesa laikā tiek uzšķērst vēders, zarnas un citi iekšējie orgāni pa vienam tiek plēsti ārā un mesti kur pagadās. Uzšķērsta tiek arī vēdera apakšdaļa un tur paveras grūti aprakstāms skats - dzimumorgāni no ārpuses (turpinās dzimumakts) attiecīgā procesa laikā izskatās kā zeķe, kurā te kāju iebāž, te atkal izvelk.Otrai meitenei procesa laikā uz sejas lēja verdošu ūdeni. Šo tik precīzi neatceros - vienīgais, kas ļoti izcēlās bija acāboli. Tie vienā brīdī ar amizantu "pukš" pārsprāga.</div><div>Un šis aizraujošais sapnis beidzās ar to, ka abi psihi mani pamanīja. Viens nez no kurienes izvilka Jānīti un uzsprauda uz... nu jūs jau saprotat, bet otrs izdūra man acis.Tad nu šitas viss beidzās ar to, ka es akla rāpoju pa zemi, kaucu, meklēju izeju, bet vienīgais, ko varēju sataustīt - iekšējie orgāni no tās vienas meitenes. <div></div><div><br></div><div><br></div><div>Aizraujoši, ne? I kur man šitas viss zemapziņā rodas?</div> </div> urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:48935 2012-03-18T01:22:00 2012-03-18T01:22:00 2012-03-17T23:32:44Z 2012-03-17T23:32:44Z Visu dienu mocījos ar paģirām a.k.a ļoti, ļoti cietu.<br />Vakardienas notikumi kaut kā no atmiņu nostūriem izrāva ainas iz maniem trakajiem -padsmit gadiem, kad simulēju, ka esmu mana mazā, mīlīgā geja draudzene. Toreiz mēs čučējām vienā gultā, lai vecākiem nerastos aizdomas, ka tas ir feiks. Rīta pusē rēkdami ieklapējām viens otru ar spilveniem, bužinājām matus viens otram un klusi mēģinājām lēkāt pa istabu, lai sasvīstu, radot iespaidu, ka visu nakti bijām drāzušies līdz nemaņai, iemiesojot pasaulslaveno mataino izteicienu "pisties un nemazgāties". Tas bija jautri. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:48806 2012-03-03T16:52:00 2012-03-03T16:52:00 2012-03-03T14:53:52Z 2012-03-03T14:53:52Z Jūtos kā emocionāls aborigēns - Imantdienām slikti, bet kārtējo reizi nezinu ko tādos gadījumos dara normāli cilvēki. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:48482 2012-03-03T16:14:00 2012-03-03T16:14:00 2012-03-03T14:16:32Z 2012-03-03T14:16:32Z saulīte spīd, debesis zilas, bet es negribu būt karsējmeitene, jo nekur neatrast tādu kapsētu, kur guļ dzīvi cilvēki. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:48206 2012-02-16T20:54:00 2012-02-16T20:54:00 2012-02-16T19:03:21Z 2012-02-16T19:03:21Z Klausoties Nensijas Sinatras "These boots are made for walking", prātā nāk tādi gari gōōōtiski zābīši ar lentītēm, metāla deteļām un superaugstu papēdi. Kur palika manas bērnības dienas, kad bez tādiem no mājas neizgāju?<br />Tagad aš tāda kā garlaicība sametusies - tikai šnorīši vien. I tie paši īsie, jo garos slinkums šnorēt.<br />Korsetes ar skapī apklājas ar putekļiem. Sen nav bijusi sajūta, ka krūtis varu sasniegt ar zodu pārāk nenopūloties.<br />Jāāāā... Mani padsmitnieku gadi man saistās ar seksuāli provokatīvu apģērbu, neērtiem apaviem un manipulācijām ar ķermeni, kas cilvēkus vecākus par 35 gadiem iedzina šausmās.<br />Brīnišķīgā, izbojātā bērnība, kā es pēc tevis ilgojos!!! urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:47941 2012-02-13T21:58:00 2012-02-13T21:58:00 2012-02-13T20:06:05Z 2012-02-13T20:06:05Z Sakarā ar aizdomām par Imatdienu mēģinājumiem atrast šo blogu, sadaļas "bijušie, esošie, topošie vīrieši" un "pisties uz vella paraušanu" tiek paslēptas svešām acīm.<br />Toties varu apsolīt, ka sadaļas "dzēruma delīrijs" un "filozofija par ikdienišķām lietām" paliks tikpat jēlas, nebaudāmas un peregara apdvesmotas. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:47618 2012-01-28T12:37:00 2012-01-28T12:37:00 2012-01-28T10:56:40Z 2012-01-28T10:56:40Z Šodien tā padomāju par pēdējo nedēļu un nonācu pie secinājuma, ka tagad zinu kā rodas visi prātā apdalītie bulīmiķi un anorektiķi.<br />Pēdējā laikā sakarā ar pārbarošanu iepriekšējās nedēļās, stresu mācībās/darbā un absolūto pārgurumu mana dienas ēdienkarte sastāvēja vai nu no liela nekā vai arī kāda ābola vai desumaizes, kuru sagremoju ar lielu piespiešanos, cīnoties ar diezgan lielu nelabumu, ko izraisīja attiecīgā pārtikas produkta uzņemšana.<br />Diezgan veselīgi uztveru sava ķermeņa apaļumus, man tie vienmēr ir bijuši un ar lieku stresošanu "ak, vai, man ir liekais svars" nekad neesmu aizrāvusies, jo mana apbrīnojami unikālā personība nepieļauj grimšanu kompleksos par vizuālo izskatu.<br />Tad nu par to prātā pisto radījumu rašanos: šodien pieķēru sevi pie domas, ka, ja es vēl kādu nedēļu, divas padzīvotu tā kā esmu darījusi šajā nedēļā, tad varētu itin labi pārcelties no M sadaļas uz diezgan konkrētu S. Paskatījos spogulī un *da, da, da, dāāāāāā* ieraudzīju milzīgas nīlzirga mātītes izmērā radījumu. Tajā mirklī sāku smieties kā negudra, tad redz, ko spogulī redz anorektiķi!<br />Tad nu izmantojot sava prāta loģisko pusi, sāku kalkulēt plusus un mīnusus šim plānam:<br /><br />+(?) kaulains, izkāmējis ķermenis<br /><br />- krūšu pazušana (lēnām parādās)<br />- ikrīta reiboņi (jau ir)<br />- mūžīga salšana (jau ir)<br />- vampīrisks bālums (jau ir)<br />- mūžīgs nespēks (jau ir)<br />- iekšējo orgānu disfunkcija<br />- iespējama nāve, kas iztraucētu manus dižos nākotnes plānus<br /><br />Tad nu kamēr darbojas loģika, ko nenomāc stulbas domas "būt tievai par katru cenu - cool", jāsāk akciju - pieradinām kuņģi atkal pie paikas. Sākšu šodien vakarā. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:47607 2012-01-27T19:45:00 2012-01-27T19:45:00 2012-01-27T17:52:51Z 2012-01-27T17:52:51Z šodien skatījos uz baložu tēviņu, kas sapūties centās pievērst kādas mātītes uzmanību.<br />mātīte gan šoreiz tēloja celku, tādēļ tēviņš aizlidoja pretējā ceļa pusē un sāka sist kanti citai baložmātītei.<br />tagad visus vīriešus, kas vēlas iebāzt pīrādziņu krāsniņā un iepazīstoties zīmējas, saukšu par baložtēviņiem.<br /><br />Citās ziņās - lai man būtu piekļuve datu bāzēm un varētu parakstīt līgumus firmas vārdā, tiks veikta drošības pārbaude. Nez, par nodzertām tiesībām un vecumvecu protokolu par pīpēšanu nepiedienīgā vecumā un pāriešanu pie sarkanās gaismas, var mani izbrāķēt? urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:47349 2012-01-26T23:48:00 2012-01-26T23:48:00 2012-01-26T21:49:36Z 2012-01-26T21:49:36Z Ar vīriešiem, kuriem nav bārdas un mati, kas garāki par manējiem, es nespēlējos. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:46982 2012-01-26T22:21:00 2012-01-26T22:21:00 2012-01-26T20:30:04Z 2012-01-26T20:30:04Z Tapu izglītota par jēdzieniem "krievs" un "krievvalodīgais". Par to arī paldies sensejam. Kādreiz ar monokli acī un cilindru uz galvas varēšu par šo tēmu gudri dirst kāda intelektuālā diskusijā, erotiski sūcot cigaru un lejot rīklē 15 gadus noturētu viskiju.<br />Atzīšos, gluži nepatriotiskā kārtā, man pajāt um krievu/latviešu problēmām. Man problēmu nav ne ar vieniem, ne ar otriem. Dažkārt tikai parauj dusmas i uz krieviem (UN krievvalodīgajiem), i uz latviešiem, kas ar šito visu naida kurināšanu ņemas. Tā ir tā kā bērnu kašķēšanās, viena puse iemet sūdu maisiņu (ololol - atsauce uz praidu), otra puse ieber smilšu sauju aiz krāgas, galu galā tik un tā nevar saprast kas to visu šmuci sāka un abas puses rāda ar pirkstu uz otru pusi bērnišķīgā aizvainojumā saucot: "lai viņš beidz pirmais!". urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:46821 2012-01-26T08:35:00 2012-01-26T08:35:00 2012-01-26T06:36:07Z 2012-01-26T06:36:07Z Kur ir visi krievi, kad man viņus vajag! urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:46396 2012-01-25T18:13:00 2012-01-25T18:13:00 2012-01-25T16:15:45Z 2012-01-25T16:15:45Z ~15.00 izsūtīju CV uz vairākām vietām.<br />18:15 - aizrunātas 4 darba intervijas ar diezgan konkrētu sajūtu, ka grib tieši mani.<br /><br />Like a boss. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:46107 2012-01-25T16:48:00 2012-01-25T16:48:00 2012-01-25T15:10:10Z 2012-01-25T15:10:10Z Tikko padomāju un secināju brīnumainas lietas. Cilvēka ķermenis ir kaut kas unikāls!<br /><br />Pēdējos gados mani ēšanas paradumi bija, ārstu-prāt, šausmīgi. Ēdu vienreiz dienā un vairāk i neprasījās. Arī formas manas kā bija viegli apaļas, tā arī palika. Tā kā pie izkāmējušiem skeletiem mani gribēdams nepieskaitīsi. Brokastis ieēst nespēju, ja agrāk par diviem-trijiem mēģināju ko ieēst, tas viss skrēja tulīt pat uz augšu. Izsalkums parādījās tikai ap kādiem sešiem vakarā un attiecīgi to remdēju.<br />Uzsākot kopdzīvi ar cilvēku, kas ir pieradis ēst 4x dienā, pārvarēju savu rīta nelabumu un sāku ēst arī paagrāk no rīta. Mani visu laiku mudināja ēst vairāk (līdzvērtīgu porciju veselīga, mūžīgi izsalkuša vīrieša porcijai) kā rezultātā visu laiku jutos pārēdusies.<br />Tagad, kad vīrišķa nav blakus, kas mudinātu visu laiku ēst vai "kaut ko pagrauzt", sekas ir graujošas:<br /><br />1. diena - divi gaļas pīrādziņi un pumperniķelis.<br />2. diena - nekas.<br />3. diena - divas desumaizes un tēja.<br />4. diena - ābols.<br />5. diena - nekas.<br />6. diena - ābols.<br /><br />Pilns ledusskapis ar paiku, bet apetītes nav vispār. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:46048 2012-01-25T11:06:00 2012-01-25T11:06:00 2012-01-25T09:11:20Z 2012-01-25T09:11:20Z Ja man sevi būtu jāraksturo, tad es teiktu, ka domāju kā 30+ sieviete, bet uzvedos kā 15+ skuķis. Sadzīvē, ne profesionālajā jomā.<br />Tad nu pafunktierēju un izdomāju lielo domu. Laiks sākt uzvesties kā pieaugušam cilvēkam, ne padsmitgadīgai skuķei.<br />Tas savukārt nozīmē tikai to, ka cibiņā būs mazāk alkohola iespaidotu gaudu rakstu. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:45590 2012-01-24T02:56:00 2012-01-24T02:56:00 2012-01-24T01:07:05Z 2012-01-24T01:07:05Z Mēle neceļas to saukt kā citādāk.<br /><br />Sēžu te jau trešo dienu pie datora kā sēne, drukāju savus sesijas darbus, stresaini pīpēju, neēdu, dzeru vīnu, miegs ar jau otro dienu nav ilgāks par stundām divām. Izskatos pabriesmīgi - mati netīri, bikses ar veciem majonēzes klopšiem, no piedzīvotāja palienētais džemperis vismaz 4 izmērus pa lielu un smaržo pēc veselīga vīrieša labākajos gados.<br />Pēkšņi paliek slikti, bet kuņģi nav nekā vairāk par trīs malkiem vīna. Tie paši uzskrien pa barības vadu augšā. Darba laptopam uz tastatūras ta' nekorķēsi, grābju pirmo trauku kas pagadās - vai tu re! Vakardienas tējas krūze!<br />Sasveicinos ar to pašu nelaimīgo rabarberu vīnu un lieku krūzi uz galda, lai sameklētu kādu zalveti. Ieraugu uzrakstu uz krūzes:<br /><br />"This mug belongs to the world's sexiest woman" urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:44100 2012-01-21T22:41:00 2012-01-21T22:41:00 2012-01-21T20:44:39Z 2012-01-21T20:44:39Z Tā kā nav pārliecības, ka šīs attiecības turpināsies gadiem ilgi (kas būtībā ir vienīgais, kas mani tur Latvijā), tad man ir doma, ka pēc studiju beigšanas vai kaut kad vēlāk da nu nafig - saņemšu mantojumu, vasaru piepelnīšos tepat savā standartdarbā un pisīšu uz Skotiju. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:43658 2012-01-06T17:47:00 2012-01-06T17:47:00 2012-01-06T15:51:10Z 2012-01-06T15:51:10Z <a name="cutid1"></a> Vi<span class="Apple-style-span" style="border-collapse: collapse; color: rgb(102, 102, 102); font-family: Tahoma, Verdana, Arial, sans-serif; font-size: 11px; line-height: 14px; -webkit-border-horizontal-spacing: 2px; -webkit-border-vertical-spacing: 2px; ">ens no iemesliem, kādēļ sieviete var censties izvairīties no nopietnām attiecībām, ir traumatiskie dzīves notikumi attiecībā uz vīriešiem. Ir sievietes, kuras meklē profesionāļu palīdzību, lai palīdzētu pašas sev. Ir tādas, kuras problēmu pat neapzinās un dzīvo mierīgi, nemaz nesaprotot, ka esošais uzvedības, attiecību modelis ir kā sekas kādai negatīvai iepriekšējai dzīves pieredzei. Bet ir arī tādas daiļā dzimuma pārstāves, kas dusmojas uz visu pasauli un, vainojot visus savās nelaimēs, ieslīgst galējībās. Piemēram, vairs nespēdamas izveidot stabilas attiecības, tās nevis maina vīriešus kā zeķes, bet gan kolekcionē tos kā trofejas, lai pašapliecinātos. Protams, ir arī sievietes, kuras vēlētos  izveidot nopietnas attiecības ar vīrieti, taču viņām tas neizdodas, tādēļ atkal un atkal tiek uzsāktas jaunas un katru reizi klusībā cerēts, ka šis būs īstais.</span><p style="margin-top: 5px; margin-right: 0px; margin-bottom: 5px; margin-left: 0px; text-align: justify; border-collapse: collapse; color: rgb(102, 102, 102); font-family: Tahoma, Verdana, Arial, sans-serif; font-size: 11px; line-height: 14px; -webkit-border-horizontal-spacing: 2px; -webkit-border-vertical-spacing: 2px; "><strong>Kādēļ tā mēdz notikt?</strong></p><p style="margin-top: 5px; margin-right: 0px; margin-bottom: 5px; margin-left: 0px; text-align: justify; border-collapse: collapse; color: rgb(102, 102, 102); font-family: Tahoma, Verdana, Arial, sans-serif; font-size: 11px; line-height: 14px; -webkit-border-horizontal-spacing: 2px; -webkit-border-vertical-spacing: 2px; ">Domāju, ka atslēgas vārds ir “bailes”. Sieviete ir tik bieži vīlusies, ka ar katru reizi kļūst aizvien grūtāk un grūtāk pieķerties un uzticēties vīrietim. Ar katru neveiksmīgo mēģinājumu tā jūtas aizvien nespējīgāka veidot ilgstošas attiecības, un ar laiku katrs jaunais vīrietis kļūst tikai par mīļāko, jo pienāk brīdis, kad sieviete sāk aizsargāt pati sevi un vairs nevēlas tam pieķerties, baidoties no jaunas vilšanās un sāpēm. <strong>Izveidojas noteikts uzvedības modelis, kas gluži kā dārgs “Rolex” pulkstenis strādā precīzi</strong>. Tiklīdz tiek uzsākta jauna mīlas dēka, sieviete nobīstas no neveiksmes un neuztver vīrieti nopietni. Sieviete vēlas šis attiecības, taču pati nav spējīga neko lietas labā darīt; tā cer, ka visu viņas vietā izdarīs vīrietis - viņu mīlēs un palīdzēs sākt uzticēties vīrietim, un palīdzēs noticēt, ka tas nekur nepazudīs. Būtībā sieviete nonāk neapskaužamā situācijā, jo bez tā, ka viņa pati ir emocionālā <em>impotente</em> (sauksim lietas īstajos vārdos), viņa arī uzveļ visu atbildību par attiecību veidošanu vīrietim. Vai daudz ir tādu vīriešu, kuri ir gatavi “ar galvu skriet sienā”, lai iekarotu ledus karalienes sirdi?! Tu skrien? Skrietu?</p><p style="margin-top: 5px; margin-right: 0px; margin-bottom: 5px; margin-left: 0px; text-align: justify; border-collapse: collapse; color: rgb(102, 102, 102); font-family: Tahoma, Verdana, Arial, sans-serif; font-size: 11px; line-height: 14px; -webkit-border-horizontal-spacing: 2px; -webkit-border-vertical-spacing: 2px; "><strong>Tev pietiktu vien ar mīļotās sievietes fizisku klātbūtni, ja viņas sirds būtu neaizsniedzama? Cik ilgi tu censtos viņu iekarot? Cik ilgi censtos pierādīt, ka viss izdosies, ka tev šīs attiecības ir svarīgas?</strong></p><p style="margin-top: 5px; margin-right: 0px; margin-bottom: 5px; margin-left: 0px; text-align: justify; border-collapse: collapse; color: rgb(102, 102, 102); font-family: Tahoma, Verdana, Arial, sans-serif; font-size: 11px; line-height: 14px; -webkit-border-horizontal-spacing: 2px; -webkit-border-vertical-spacing: 2px; ">Paveiksies tai, kuru aplidos vīrietis, kurš ir gatavs gaidīt un vēlas tikai un vienīgi viņu, neskatoties uz to, ka tā tam nedotu praktiski neko. Diemžēl atkal pie sasistas siles paliks tā sieviete, kuru aplidos vīrietis ar mazāku pacietību. Daudz vienkāršāk taču ir uzsākt attiecības ar tādu sievieti, kura uzreiz iemīlēsies, kad viņai tiks pasniegs pirmais ziedu pušķis.</p><p style="margin-top: 5px; margin-right: 0px; margin-bottom: 5px; margin-left: 0px; text-align: justify; border-collapse: collapse; color: rgb(102, 102, 102); font-family: Tahoma, Verdana, Arial, sans-serif; font-size: 11px; line-height: 14px; -webkit-border-horizontal-spacing: 2px; -webkit-border-vertical-spacing: 2px; ">Tomēr visbiežāk šādas attiecības pārtrauc pati sieviete. Sieviete atstāj vīrieti tieši attiecību veidošanas fāzē (nevis savstarpējās iepazīšanas fāzē), jo izteikti sāk dominēt baiļu izjūta par to, ka ir pienācis laiks šķirties (jo iepriekšējās reizes šai laikā ar citiem vīriešiem viss jau bija beidzies).  Sievietei parādās vainas izjūta vīrieša priekšā, par to, ka tam ir jūtas pret viņu. Vainas izjūtu pastiprina arī tas, ka vīrietis cenšas un iegulda spēkus attiecību veidošanā, taču ar to ir daudz par maz. Sieviete izjūt tik daudz dažādu emociju un tik daudz pretrunīgu emociju, ka vienīgais, ko viņa vēlas, ir izbeigt šīs iekšējās mocības.</p><p style="margin-top: 5px; margin-right: 0px; margin-bottom: 5px; margin-left: 0px; text-align: justify; border-collapse: collapse; color: rgb(102, 102, 102); font-family: Tahoma, Verdana, Arial, sans-serif; font-size: 11px; line-height: 14px; -webkit-border-horizontal-spacing: 2px; -webkit-border-vertical-spacing: 2px; ">Vienīgais, kas priecē šo sievieti, ir tas, ka tai nesāp šķiršanās no vīrieša... Viņai šis vīrietis nav bijis īpašāks par citiem, tādēļ arī nesāp. Viņu sāpina tas, ka atkal nav izdevušās attiecības, ka viņa ir sāpinājusi vīrieti. Sieviete jūtas vīlusies un dusmīga uz sevi. Lieki piebilst, nākamajā reizē viņai būs vēl grūtāk noticēt tam, ka nopietnas attiecības izveidot ir iespējams.</p><p style="margin-top: 5px; margin-right: 0px; margin-bottom: 5px; margin-left: 0px; text-align: justify; border-collapse: collapse; color: rgb(102, 102, 102); font-family: Tahoma, Verdana, Arial, sans-serif; font-size: 11px; line-height: 14px; -webkit-border-horizontal-spacing: 2px; -webkit-border-vertical-spacing: 2px; ">Tomēr jāsaka, ka šī sieviete būs izcila mīļākā (jebkurā šī vārda nozīmē). Viņai ir bijis tik daudz vīriešu, ka tā zinās, kā ieinteresēt vīrieti - par ko runāt, no kurām tēmām izvairīties. Viņa vienmēr izskatīsies fantastiski, un tu ar lepnumu viņu iepazīstināsi ar saviem draugiem, kuriem viņa pavisam noteikti patiks, jo, visticamāk, viņa būs arī harizmātiska persona.</p><p style="margin-top: 5px; margin-right: 0px; margin-bottom: 5px; margin-left: 0px; text-align: justify; border-collapse: collapse; color: rgb(102, 102, 102); font-family: Tahoma, Verdana, Arial, sans-serif; font-size: 11px; line-height: 14px; -webkit-border-horizontal-spacing: 2px; -webkit-border-vertical-spacing: 2px; ">Iespējams, ka šīs ir sievietes, kuras dēvē par <em>Famme</em> <em>fatale</em> jeb liktenīgajām sievietēm. Liktenīgā sieviete, tāpēc ka pat nejaušu satikšanos ar šo sievieti vīrietis atcerēsies vēl ļoti ilgi. Tomēr, vai ilgu laiku šim vīrietim būs vieta viņas dzīvē? Diezin vai!</p> <div><br></div><div>Sēžu, kasu kuli un tā aizdomājos. Imantdienām nu gan bija pacietība cīņā ar manu e-impotenci.</div> urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:43447 2011-12-17T22:34:00 2011-12-17T22:34:00 2011-12-17T20:37:49Z 2011-12-17T20:37:49Z Tā. Sataisīju uzkodas, plītī cepas pica, alkoholiskie dzērieni dzesējas tam paredzētajā vietā.<br />Paskatījos spogulī - s pivkom patjaņet. Izskatos mazliet labāk kā ikdienā.<br />Ja par šito nedabūšu baudas pārpilnu nakti, tad būšu īgna dirsa līdz nākamajam gadam. urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:42812 2011-10-18T13:39:00 2011-10-18T13:39:00 2011-10-18T10:43:19Z 2011-10-18T10:43:19Z Kā tikko secināju - manas finanses ir kā minikūpers bez bremzēm ar 205km/h ātrumu, kuram priekšā ir bezdibenis. I kur izkūpējie tas 4ciparu skaitlis bankas kontā? Bļaģ. Ja nedabūšu stipendiju nākamajā semestrī, tad sākšu meklēt darbu. ATKAL! urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:42261 2011-09-29T17:32:00 2011-09-29T17:32:00 2011-09-29T14:39:07Z 2011-09-29T14:39:07Z Mazo kviziņu laiks!<br /><br /><a href="http://theoatmeal.com/quiz/bigfoot_love"><img src="http://theoatmeal.com/img/quizzes/generated/13_8.jpg" alt="What are your chances of surviving an intense lovemaking session with bigfoot?" /></a> urn:lj:klab.lv:atom1:ugunsputns:42225 2011-09-28T10:45:00 2011-09-28T10:45:00 2011-09-28T07:49:46Z 2011-09-28T07:49:46Z Apselsīni tā arī palika meli visu nakti, kam par godu arī izrāvu apbrīnojamu daudzumu dzintardziras. Zārka naglas beidzās, kas arī bija iemesls kādēļ no gultas izrāpoju nevis septiņos, bet desmitos. Vienīgā lieta, kas man no rītiem liek celties ir viena sulīga, kamielīga zārka nagla.