| 1.pukstiens - Fatty Boom Boom |
Feb. 4th, 2016|01:24 am |
Es pat biju aizmirsusi, ka man šeitan ir emuārs. Līdz brīdim, kad sagribējās mazliet izlikt savas sāpītes par lietām.
Kopš pēdējā ieraksta esmu pieņēmusies svarā par 25kg, sveru tik, cik vajadzētu svērt "īstam latvietim". Nu ja. Viss jau būtu labi, tikai es esmu sieviete. Sievietei toč nav jāsver ap simtu, ja vien speciāli nevēlas iedzīvoties sirds un asinsvadu slimībās.
Ļoti spilgti izjūtu atšķirību attieksmē no darba devējiem. Vēl strādājot pēdējā birojā, sākot pieņemties svarā, varēja pamanīt, ka sāk rasties vecais, labais: "Mums jau ļoti patīk kā tu strādā, bet esi tik laipna, kopš šī brīža uzņēmumu ļauj prezentēt savām tievajām kolēģēm. Ak, jā! Kolēģu kopbildēs, ko mēs publicējam tur un tur, stāvi lūdzu maliņā. Jā tieši tur aiz tievā praktikanta, lai redz tikai tavu galvu". Ja jāmeklē ir jauns darbs, tad tas ir mission impossible. Lai cik augsta būtu mana kvalifikācija, iespaidīga darba vēsture un labas atsauksmes no darba devējiem, mani neņem darbā. Darba intervijā stāsta, cik ļoti svarīgs viņiem ir uzticams, profesionāls cilvēks, bet beigās, kad ir jāizdara izvēle, tā krīt uz gaišmatainu, slaidu latvju daiļavu ar sabojātu kredītvēsturi. Ja godīgi, es pat līdz tam neaizdomājos, bet vienā no vietām strādāja paziņa, kas man atklāti pateica - būtu tu tievāka, noteikti paņemtu.
Savā ziņā, pozītīvi ir tas, ka no manu draugu/paziņu loka ir izkritušas vīrieškārtas personas, kam, izrādās, tagad vairs pārāk neinteresēju. Johaidī, izrādās, ka mana pārliecība ir bijusi galīgi greiza par to, ka man ir tik daudz vīrieš-paziņ-draugu tādēļ, ka... nu, jūs saprotat, amazing personality and shit.
Cenšos ēst pareizi, sportot, bet kaut kas tur tajā shēmā nestrādā. Vielmaiņa ir sapista un nestrādā kā 17 gadu vecumā.
Varētu vēl vārīties par šo tēmu, bet saīsināšu savu domu:
Tie, kuri saka, ka ir apmierināti ar savu lieko svaru, melo. Visi cilvēki grib būt slaidi. Es neesmu izņēmums. |
|