| pienainais apelsīns ar mani runā, kaijas arī. |
[Apr. 30th, 2011|04:06 am] |
|
Kaut kādu draņķi esmu dabūjusi. Pēc dažām stundām jālaiž ārpus Latvijas, bet es te četros no rīta, apķērusi balto porcelāna telefonu, sveicinos ar savām vakardienas pusdienām. Jaukīīī. Es svēti ticu, ka satrakoti sieviešu pūļi pašlaik baksta manu vūdū lelli ar nokaitētām adatām. |
|
|
| Ak, tu manu cepumiņ! |
[Apr. 30th, 2011|06:51 am] |
|
Vai varētu būt slikti no tā, ka es pļumpēju n-to enerģijas dzērienu pēc kārtas un esmu izļuļķējusi gandrīz paciņu cigarešu 10h laikā? |
|
|
| Es te mazliet klīdu pa blogiem |
[Apr. 30th, 2011|09:21 am] |
un atradu šīs domu driskas. Aizdomājos mazliet, bet ko tieši par to domāju noformulēt nespēju.
monogāmas attiecības nemaz nav attiecības, jo tajās trūkst mijiedarbības; tajās nav distances starp attiecību subjektiem, nav spēles, ir tikai privātīpašums. bet raugoties uz kaislīgās pieķeršanās fona - kuru gan pie velna tas interesē? kuru interesē tas, ka tieši šī distance, tieši šo abu cilvēku tiesības piederēt pašiem sev bija tā vērtība, kura tik ļoti pievilka šos cilvēkus pašā sākumā? bet kad viņi jau privāti pieder viens otram, šī brīnišķīgā vērtība netīšām (nevis likumsakarīgi) ir zudusi? nevienu tas neinteresē. |
|
|