| Šis būs garš puksts. |
[Aug. 31st, 2009|04:29 am] |
Man piemīt tieksme klapēt savus emuārus ciet tajā brīdī, kad sajūtos kaut mazliet laimīga un/vai apmierināta ar dzīvi. Līdz ar to šajos Getliņos pēdējo reizi iju pirms pusgada.
Sēžu tagad virtuvē ar pārliecību, ka gan manā, gan "flatmeita" istabā kāds drāžas, bet dara to tik klusi, ka es nedzirdu. Jebkurā gadījumā, palikšu virtuvē, sēdēšu uz puķu soliņa un bezjēdzīgi noliešu savus atkritumus te.
Pa punktiem - kas ir noticis pēdējā laikā?
Atradu vīrišķi, kas ir pietiekami liels kretīns, lai mani izdotos kādu laiku pie saviem sāniem noturēt. Diemžēl ilgtermiņam viņš nepavelk, ja nedrāztos tik labi, tad sen jau būtu pasūtīts, bet kur vēl man izdosies izraut pastāvīgu seksa partneri, kas ne tikai sagādā X orgasmus naktī, bet arī brokastis māk pagatavot un laist mani manās kaķenes gaitās.
[šajā brīdī es izrauju šotiņu ar šņabi un uzdzeru ar ābolu sulu]
turpinājums sekos |
|
|
| Turpinājums. |
[Aug. 31st, 2009|05:06 am] |
Viena no istabām dara to skaļi. Alko daudzums asinīs man ļaus uzrakstīt to, ko normālos apstākļos es nerakstītu, un tas ir...
BĻAĢ!
Šādi tas taču rakstās, ne?
Varētu jau tēlot nīgru vecmeitu un izlamāt vienu istabu tā, lai karogs nolaižas no masta, bet tā kā oficiāli te sākšu dzīvot tikai aizparīt, tad palikšu virtuvē un trekterēšu visu pieejamo alko, līdz miegs mani nomāks un aiziešu ievelties vannā un tur arī, visticamākais, aizmigšu.
Sauksim šo noskaņojumu par "žēlo mani pasaule".
Man pašlaik viss ir slikti un es neko negribu.
Šo pukstu noslēgšu ar vēl vienu rupjību.
RUDENS DEPRESIJA MAN SĀKAS AUGUSTĀ, BĻ**. |
|
|