Pieturas punkti maratonā - Par lēno, bet virzību.

Man ir maazietiņ atgriezies miers.
Palasījos to grāmatiņu - mūks, kurš pārdeva savu ferrari. Un atcerējos savu agrīnās jaunības filozofiju un aktīvo sludināšanu - par priecāšanos un prieka pienešanu citiem, par prāta kontroli utt.. tagad skatos - neesmu bijusi tālu no tā paša mūka :) Laikam jāķer rokā, kas vēl saglabājies. Tas gan vairs nav tik aktuāli - tā kā jau noiets posmiņš. Tagad vairāk satrauc jautājums - kur sadabūt entuziasmu?

Palasīšos tālāk, varbūt sameklēšu atbildi :)