| Oct. 25th, 2009 12:28 pm mājas. Ak, tik sen neesmu te bijusi!
Un atkal ir parādījusies tā sen nejustā sajūta - kad esi mājās, laiks iet daudz lēnāk. Nekur nav jāsteidzas. Lai arī slapjšs aiz loga un kārtējo reizi Ventspils rādā, ka vēl aizvien ir tā tukšā pilsēta, man nevienu nevajag. Man patīk būt mājās. Un jā, vakar aizgājām uz jūru - ar māsu un brāli. Tik sirsnīgi ar viņiem sen nebiju smējusies. Tagad saprotu tos, kam ļoti pietrūkst tās ģimeniskās sajūtas. Līz šim man tādu nevajdzēja, jo viss, kas bija mājās - nebeidzamie strīdi, plēšanās - palika kkur tālu aizmirsts. Man ir mans brālis, mans suns. Un arī māsa mainās.
Un tad vēl Karību Jūras pirāti un karsta tēja un kotletes.
Slapjas suņa bučas no rīta un tā smieklīgā suņuka greizsirdība - nelaidīs pat mammu man klāt :)) esmu viņa īpašums! Ak, tas melnais mopsis :)
Gan jau drīz brālis atnāks no kērlinga un tad mēs atkal skatīsimies kko jauku. Un smiesimies - tajā mūsu garā :)))
Mīlu mājas!
Bet jāiet iekurināt, citādi vēss paliek. Mājās nedrīkst bū auksti! Leave a comment |
