Dzīvoja reiz Puisītis Jānītis.
Viņš bija vieņtuļš zēns viņam nebija draugu.
Viņš nezinaja kas ir draugi.
Māte pret viņu izturējās ciniski lamāja par par pabiru un kretinu.
Ta kā janītis pavadīja laiku pārsvarā pīpējot kāsi un šņaucot labo.
Kadu dienu kad māte bija aizbridusi ar Tēvu savākt ogas mežā ziemai un dažādas saknites.Pie Jānīša durvīm kāds pieklauvēja jānitis nedzirdeja jo klausijās Cradle of Filth.Kad dziesma bija galā Jānitis apjauta ka ir jau par vēlu.
Jānitis saprata ka viņš nav istaba viens.
Un tur viņa stavēja ka melns mākonis.Viņš zinaja ka bus jaizšķiras.
Bet bija par velu ai cik vēlu Tā bija ļaunā zobu feja kas mūžīgi
apdraudēja mazus bērnus kas mileja dzīvot.
Un tā viņa sāka nākt virsū Janitim.
Lai kā Jānitis lūdzās lai apžēlo nekas nebija līdzams.
Un zobu Feja teica es Tevi nogalināšu lēnam un sapīgi vai ari tu klūsi par manu sexualo vergu uz mūžiem.
Tev tiek dota pedējā iespēja.Jānitim absoluti nebija iespēja.
Ja par vergu tad vergu ok Un ta jānītis kluva par mauku un dzivoja laimīgi kopā ar Zobu Feju un dzivo vēl šobaldien ja nav atņirgušies.
Mātei un Tevam bija vienaldzīgs Janīša liktenis jo viņi bija pārak aizņemti ar anālo sexu
un citam finčām.Jānīša Tēvs mīlēja dzert stipro kā arī laizīt mātes pežu bet tas jau ir pa visam cits stāsts.
xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx
Lasīt šo pasaciņu piezeminātā balsī nu piemēram mazā tārpa stilā
Šo pasaku dabūju no sava labākā drauga Roxy
xxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxxx