Daudzi cilvēki dzīvo kopā
Feb. 3rd, 2011 | 12:02 pm
Prātā: sūdi
Ir kāda meitene, kura sakās laba puišu draudzene un sakās nekoķetējam ar viņiem visiem.
Bet to tik lieliski var redzēt viņas uzvedībā, jo ar meitenēm viņa tā nerunā. Un ir
tik ļoti smieklīgi, kad viņa īgna un klusējoša iet ar mani un vēl vienu uz hosteli, drūma
un čīkstoša par to, cik viss slikti un kā kaut kas sāp, bet, veikalā sastopot kādu no
zēniem, uzreiz atplaukst kā Berlīnē neesoša saulīte, sāpes pāriet un var smaidīt un virpināt
matu šķipsnas. Man tas šķiet tik ļoti smieklīgi.
---
No rīta es pamodos kā īsfilmā. Man negribējās ar nevienu runāt, jo bija tikai skaņas - durvis,
duša, cilvēki tālu fonā. Un man nenormāli besī hosteļos un tamlīdzīgās vietās iet dušā un uz
toleti, jo nevaru bez kautrēšanās savu rīta purkšķi palaist un izlaist fiziskus sūdus no
sevis. Un viņi arī nenāk. Es jūtos pilna ar sūdiem. Visvisādā ziņā.
Bet to tik lieliski var redzēt viņas uzvedībā, jo ar meitenēm viņa tā nerunā. Un ir
tik ļoti smieklīgi, kad viņa īgna un klusējoša iet ar mani un vēl vienu uz hosteli, drūma
un čīkstoša par to, cik viss slikti un kā kaut kas sāp, bet, veikalā sastopot kādu no
zēniem, uzreiz atplaukst kā Berlīnē neesoša saulīte, sāpes pāriet un var smaidīt un virpināt
matu šķipsnas. Man tas šķiet tik ļoti smieklīgi.
---
No rīta es pamodos kā īsfilmā. Man negribējās ar nevienu runāt, jo bija tikai skaņas - durvis,
duša, cilvēki tālu fonā. Un man nenormāli besī hosteļos un tamlīdzīgās vietās iet dušā un uz
toleti, jo nevaru bez kautrēšanās savu rīta purkšķi palaist un izlaist fiziskus sūdus no
sevis. Un viņi arī nenāk. Es jūtos pilna ar sūdiem. Visvisādā ziņā.