transcendentālais objekts laika galā

Pote

Mon, 15 Mar 2021 20:24:57 GMT

Saņēmu uzaicinājumu sestdien potēties pret kovidnieku. Esmu nedaudz pārsteigts, jo neesmu riska grupā. Varbūt, ka pienācis jau laiks sākt koļīt arī 30-gadīgo populāciju?

Kādu laiku domāju, ka nelekšu potēties pie pirmās izdevības, lai jau citi sapotējas, tad paskatīsimies, kā tās sasteigtās vakcinācijas uz viņiem iedarbojas. Jāatzīst arī, ka panesos nedaudz uz internetā klejojošajām sazvērestības teorijām.

Pirmajam argumentam varu pretī likt to, ka katru dienu jautāju klientiem, kā viņi jūtas pēc potes. Uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt tos, kuri ziņoja par blaknēm. Pat tad, neko nešpetnāku par vienas dienas nogurumu un nelielu stīvumu potes vietā nedzirdēju. Drīz jau daudziem būs vakcīna pa otram lāgam. Domāju, ka nevēlos to atlikt, jo ir iespēja, ka tie, kas būs potēti varēs ceļot bez karantīnām utt.

Par konspirācijas teorijām izštukoju tā - es personīgi esmu strādājis ar medicīnas profesionāļiem, kā arī personīgi zinu cilvēkus, kuri apgalvo, ka šitas viss priekš aitām, kuras ved uz kautuvi. Dakteru viedoklis man liekas uzticamāks. Es nespēju noticēt, ka Bils Geits, Soross un Illuminati ir spējuši pierunāt visus šos inteliģentos, cilvēcei kalpojošos profesionāļus špricēt cilvēku masām kaut kādu indi, kura liks pautiem un olnīcām sačokuroties rozīnītē un pie reizes aplipinās ar zvēra zīmi. Nu, neštimmējas kopā tas 'lielais plāns.' Neviena organizācija nav tik labi organizēta un spējīga saglabāt noslēpumus, kur nu vēl vispasaules līmenī.

Nākošais jautājums ir par vakcīnas ražotāju. Nav tur ko liegties, es ceru, ka man gadīsies Pfizer vai Moderna paveids, bet īpaši nebaidos par AstraZ, jo tie smagie gadījumi ir tikai statistiskā anomālija.

Galvenā motivācija ir tas, ka mums kā cilvēcei ir jātiek šim cauri, un pūļa imunitāte ir labākais veids, tāpēc nolēmu sestdien potēties.

Nevajag sestdienās strādāt

Sat, 13 Mar 2021 21:26:35 GMT

Vakar tiku pie diviem jauniem augiem - bonsai kociņa un dīvaina krūma, kurš izskatās pēc sukulenta.
Šodien darbā saplīsa vīna pudele. Busiņš oda pēc lēta baltvīna. Vēlāk sagāzās kastes, saplīsa sarkanvīna pudele. Grīda klāta divos vīnos, baltās durvis notašķītas kā šausmenē. Es tīrīju cilvēku spinātu pakas un atvainojos, atvainojos un kompensēju.
Man asinīs noteikti vēl joprojām rit vakar dzertais Sauvignon blanc dzirkstošais vīns. Tik daudz vīna, sirds vīns.
Tīra un ievainojami atklāta komunikācija ir ārstējoša, bet nav viegli veicama, jo ego.

domas grab un ārā birst, emocijas dzimst un mirst

Wed, 10 Mar 2021 18:28:38 GMT

Pagājušajā vasarā pamanīju simpātisku, mazu dekoratīvo kāpostu vienā no balkona puķupodiem. Domāju, ka šis ņiprais, zaļi sārtais kāpostiņš ziemā nosals un pievienosies citiem augiem kompostā.
Ak, kā es maldījos. Dekoratīvais kāposts ne tikai kļuva par vienīgo pārziemotāju(ja neskaita krūmveidīgos,) tas pēdējo nedēļu laikā ir izstiepies trīs reizes garāks.
Kā tāda citplanētiešu antena, kura pret debesīm tiecas izveidot labāku komunikāciju ar galveno kuģi. Kāposta kuplais gals ir uzziedējis dzelteniem ziediem. Tie ir ieskauti ar sēklu žuburiem, kuri šūpojas vējā.

Šorīt basketbola kortā iepazinos ar Nīlu Makintošu. Nīls ir visai garš, ar iesirmiem, ponijā saņemtiem matiem. Viņam ir Nike botas un hipiju krāsas basketbola šorti. Viņš izskatās tā uz 40, bet viņam esot 61. Biju pamatīgi pārsteigts.
Nīls man padeva atsistās bumbas un visādus padomus. Viņš lielāko daļu savas dzīves pavadījis Sanfrancisko, strādājis tehnoloģiju nozarē. Tāds kruts džeks, cerams, ka atkal viņu satikšu.

Es šobrīd vienlaicīgi lasu kādas piecas grāmatas, kuras man kāds uzdāvinājis vai ieteicis. Kādreiz jau izlasīšu visas, bet tagad mēģinu katrai grāmatai veltīt nedalītu laiku un uzmanību. Prāts klejo iespējamību katlā, krūškurvī patīkams satraukums. Es gribētu katru labo domu aizpraktizēt līdz nākošajam līmenim, tad ķerties klāt konsekventajai, bet viņas visas grib notikt vienlaicīgi. Hmm, meditācija laikam.

Apvārdots jēdziens nav pielietots jēdziens

Thu, 25 Feb 2021 13:54:25 GMT

Ciemos uz kafiju bija Kerija. Nebijām tikušies jau sen. Viņa vēlas uzsākt savu yt kanālu par tamborēšanu, pieteicos palīdzēt. Kerijai vienmēr ir tālejoši plāni, kas izklausās ļoti labi. Cenšos viņu piezemēt, mēs spersim vismazāko solīti, bet nekavējoties. Viņai vienkārši vajag kādu, kurš paklausās un atbalsta.
Viņa jau sen grib izveidot pati savu cilvēku kopienu, jo pati nejūtās īpaši piederīga nevienai esošajai. Man aizķērās tas, kā viņa aprakstīja cilvēkus, kuri runā par mīlestību un gaismu, ka tie visbiežāk ir vislielākie nelieši. Vienojāmies, ka par to labāk ir nevis runāt, bet darīt.
Pirmdien ar Deividu runājām par reliģiju. Nezinu kāpēc, bet es aizstāvēju reliģiju, argumentējot par labumu, ko tā nesusi cilvēkiem. Viņš tic tikai zinātnei. Es mēģināju viņu pārliecināt, ka bez smadzeņu impulsiem ir arī kaut kas cits, bet mana sludināšana man pašam nešķita pārliecinoša un autentiska, kaut arī es par to nešaubos. Varbūt, ka viņš pats kaut kā līdz tam nonāks. Vienā brīdī uzķēru, ka reliģija viņam ir ļoti eksplozīva ideja. Viņš atzinās, ka jā, viņam ir bijusi pieredze ar nosodošiem, cietsirdīgiem reliģijas pārstāvjiem, jo viņš jaunībā gandrīz kļuva par mācītāju. Priecājos, ka viņš to atzina, jo kāds prikols nosodīt kādu, kurš nosodījis tevi. Tu vienkārši nodod impulsu tālāk pa ķēdi.

piezīmes no sadzīves

Sat, 20 Feb 2021 14:44:58 GMT

Šogad nolēmu pienācīgi nosvinēt savu dzimeni. Paņēmu dažas dienas brīvas. Māsa ceps 'red velvet' kūku un taisīs rosolu spāņu stilā. Es domāju pasniegt medū un sojas mērcē ceptu lasi ar kartupelīšiem un sēnēm.
Ciemos būs tikai daži cilvēki no mana iekšējā sociālā burbuļa, bet tās tieši ir labākās ballītes, jo var ar visiem normāli parunāt.
Kopš gavēņa atmetu nikotīna spilventiņus. Nu jau trakākais ir cauri, jūtos pilns veselīgas enerģijas.
Darbā saņēmu gada darbinieka balvu, tā laikam ir zīme ka jāmeklē jauni veidi kā pieņemt un novērtēt savu realitāti.
Māsa šonedēļ pārvāksies pie Deivida. Ļoti priecājos par viņiem. Priecājos arī par saviem jaunajiem izaicinājumiem, domāju, ka esmu tiem gatavs.

Monētas augšas un monētas apakšas

Sat, 20 Feb 2021 14:29:11 GMT

Pēdējās laikā apsveru, vai vispār ir pieklājīgi atklāt savu iekšējo voblu. Nav jau arī tā, ka es kādam to grūstu sejā, vai mēģinātu pataisīt par galējo patiesību.
Tomēr sveros uz to kāju, kura saka - dalīties savā pieredzē ir vērtīgi, tāpēc cenzūras komiteja pagaidām var turpināt savu atvaļinājumu :)
Neizpalikt arī ar sapņa aprakstu. Kā zināms, sapņu apraksti vispār nevienam neinteresē. Varbūt, ka pašam kādreiz būs interesanti pārlasīt.

Nesen redzēju vienu no tiem spilgtajiem sapņiem, kurš riktīgi iespiežas atmiņā. Sapnī es biju pie bērnības drauga uz dzimšanas dienu. Es aizgāju uz viņa goda vietu, bet man nebija dāvanas. Tā nu es tur neveikli stāvēju, atceros to kauna sajūtu. Nākošajā kadrā es vienā rokā turēju slieku, bet otrā kūkas gabaliņu. Es stāvēju kaut kādā aizaugušā peļķē un baroju slieciņu. Man pie ķermeņa piesūcās melnas dēles. Nākošajā kadrā es gāju iekšā tumšā jūrā, tieši pretī lielā, nevaldāmā vilnī. Dēles nokrita sālsūdenī.
N. man atsūtīja sapņa simbolisko skaidrojumu. Slieka un kūka, manuprāt ir seksuālā apmierinājuma meklēšana paša apmierinājuma pēc. Bet jūra ir lielais, mistiskais ķermenis. Ieet jūrā nozīmē pieņemt savas bailes un doties pretī nezināmajam.
Parasti tādus sapņus uztveru visai nopietni. Tā pirmā daļa palīdzēja saprast toksiskos aspektus saistībā ar Astru, jo mēs viens otru izmantojām dažādiem nolūkiem, bet es vairs nevaru viņai uzticēties jaunas kopdzīves mēģinājumam. Lai arī es viņai piedevu un atkal uzticējos pirms daudziem gadiem, es pirms kāda gada uzzināju, ka viņa mani krāpa. Man ir ļoti svarīgi uzticēties cilvēkiem, savādāk nevēlos viņus pielaist pārāk tuvu. Mēs viens otru esam tik daudz pievīluši. Es apņemos būt viņai labs draugs, bet tas arī viss. Tas ir ļoti atbrīvojoši.

OK, tātad, ārā no peļķes uz jūru. Nav daudz tādas lietas, kuras mani aizskar idejiskā līmenī. Bet cilvēkus un domas, kuras autentiski var notrigerot, protams, parasts turēt nostatus. Vislabākais veids kā ieskriet jūrā ir bez drēbēm, tumsā un kliedzot no visa spēka. Es vērsu savu uzmanību uz vienu cilvēku. Pats sevi notrigeroju(tas var notikt tikai ar paša atļauju, citi par to nav vainojami) un ļāvos haosam. Es sapratu, ka esmu tam nezināmajam aspektam atdevis pārāk daudz varas pār sevi. Nepamatoti. Es vairāk nebaidos, bet lieta tāda, ka es tagad meklēšu nākošo tumšo vilni, kuru izgaismot ar pieredzi. Katru dienu kaut kur uz komforta zonas robežas.

Abandonment terror laundry list

Sun, 14 Feb 2021 12:04:33 GMT

Es cenšos identificēt savas vērtības un pie tām pieturēties.
Nekrist emocionāli eksistenciālā panikā, jo esmu tajā bijis, tā nekur neaizved.
Apzināties savas pašdestruktīvās tendences, ieskatīties tām acīs un pateikt: "Patiešām? A varbūt labāk nē."
Nemukt no emocijām, bet tās piedzīvot tiešsaistē. Neaizstūķēt tās vēlākai revidēšanai.
Apzināties augstāku apziņas aspektu, kurš nesabrūk žēlabainā čupiņā.
Rūpēties par savu ķermeni ar labu ēdienu, veicināt asinsriti un vingrumu. Apzināties ķermeņa enerģiju.
Piedot sev.
Cienīt citu lēmumus un speciāli neizraisīt ciešanas.
Ja vēlamā realitāte nesakrīt ar esošo, pieņemt to.
Ne vienmēr izdodas, bet tas ir process.

Sveiciens Valentīndienā <3

Mon, 01 Feb 2021 07:46:00 GMT

Ikdienas piezīmes

Tue, 19 Jan 2021 20:25:02 GMT

Šodien atkal biju spēlēt basīti, tas ir labs veids kā sasniegt to 'flow state' ar fizisku darbību. Ir tikai nedaudz dubļaina bumba un grozs, noteikumi ir pašsaprotami, laba piepūle atrodama sprintā. Fiziskais stress izlādējas.
Jūtos ļoti viegli. Nolēmu neēst gaļu, bet no faunas olbaltumvielām vēl negribu atteikties pavisam. Šodien uztaisīju čili/ķiplok/ingver garneles ar rīsiem. Apsveru aizstāt zaļo tēju ar kokosa sulu, bet katram dzērienam jau savs laiks.

Maigās katarašu kolāžas

Tue, 19 Jan 2021 02:38:51 GMT

Šodien no Ernesta mācījos par centrbēdzes spēku un par līdzsvaru starp stabilitāti un materiāla izmaksām, kuras jāapsver tiem, kuri vēlas uzbūvēt ideālo tiltu. Pastāstīju viņam par būšanu šeit un tagad. Viņš padalījās arī ar savu metodi apkārtnes apzināšanai - viņš vizualizē skatu sev aiz muguras, izmantojot citas maņas. Tā ir ģeniāla metode, jo novieto tevi pašā telpā un laikā. Nezinu, kā viņš līdz tam nonāca, bet mind blown.gif

Svaigais jūras gaiss un garas, atbrīvotas sarunas pastaigas laikā jau tā padarītu šo dienu pietiekamu, bet vakarā ar māsu aizbraucām pie viņas puiša Deivida. Deivids ir īsts cilvēks un mums ir atbrīvota, priecīga draudzība.

Māsa uztaisīja nevainojamas vakariņas. Viņi abi mani visādi salielīja un sniedza padomus un perspektīvas, kas noteikti palīdzēs atrisināt savas ieilgušās problēmas. To ir grūti izskaidrot, bet ja tu patiesi meklē risinājumus savas dzīves uzlabošanai, visi spēki sinhronizējas un runā ar tevi mīlestības valodā. Deividam bēniņos ir mūzikas studija, mēs sarunājām, ka viņa jauno dziesmu pabeigsim kopā.

Man šķiet, ka es palīdzēju arī Deivida mājas biedram Melli, kurš jau trīs gadus ir iesprūdis 'hikikomori' prāta stāvoklī. Es viņam ar degsmi pastāstīju par savu sešu mēnešu epizodi Latvijā, kuru izraisīja tas, ka ziņkārība mani dzina pie slimnīcas loga, lai paskatītos uz kādu cilvēku, kurš tikko noleca no paliatīvās nodaļas jumta. Melli ir ļoti sačakarēta pagātne, viņa tēvs ir sufi islāma mistiķis, bet māte pievienojās kaut kādam ebreju seksa kultam. Tēvs viņu esot padzinis un gribējis nogalināt. Iedomājies to traumu, piedzīvot kaut ko tādu pusaudžu vecumā. Melli ir sakarīgs un gudrs čalis, bet viņa pasaules uzskati ir pilnībā balstīti viņa tēva interpretācijā un es skaidri redzu, ka viņš sevī nes nenormālu svaru, kurš izpaužas sevis graizīšanā un dažreiz arī neracionālos izgājienos. Kad es ar viņu runāju, tas šķita tik pareizi un īsti. Varēju ar viņu dalīties arī ar savām nesenajām mācībām. Kad āvu kurpes projāmejot, viņš nāca piecas reizes atvadīties.

Mīlestība mani ārstē un pilnveido pilnīgā laivā(live,) es sen neesmu juties tik piepildīts un motivēts. Tiesa, man vajadzētu mazāk par to 'spazot' un ievērot labāku digitālās komunikācijas higiēnu bet es neredzu nevienu citu veidu, kā šo visu aptvert un kategorizēt. Varbūt vajag vienkārši uzticīgi ļauties šim procesam un skatīties pa taisno acīs visām tām prāta ilūzijām, kuras man līdz šim sniedza nelielu mierinājumu.

Sun, 17 Jan 2021 03:47:40 GMT

Sat, 16 Jan 2021 02:01:08 GMT

Lai arī pēdējās dienas ir bijušas visai haotiskas, esmu iemācījies dažas mācības:

Tu vari ietērpties mīlestībā. Tu vari centrēties mīlestības realitātē.
Cilvēkiem vajag kādu, kurš ieskatās acīs un uzklausa viņus. Viņi kļūst tik priecīgi un atvērti :) it sevišķi tie adatainie.
Nespekulēt par cilvēku domām, emocijām un garīgajiem stāvokļiem.
Stalker, neaizmirsti savu uzgrieznīti.
Izdarīt to mazo lietiņu tūlīt pat, sinhronizēties ar laika realitāti.
Mīlestība nekad nav mani pievīlusi.
Brīvība paģēr introspektīvu darbu un pagātnes traumu apzināšanu. Tas ir smagi.
Vai es esmu te? vai es esmu tagad? Tas ļoti palīdz ar piezemēšanu.

Man tagad vajag low key strādāt pie šīm atziņām un pavadīt vairāk laiku ar draugiem/darīt radošas lietas.

Fri, 15 Jan 2021 14:52:25 GMT

Tue, 12 Jan 2021 16:40:35 GMT

Vakar netīšām nopirku pusotru kilo ar Seviļas apelsīniem. Kā tajā senajā teicienā:
"If life gives you Seville Marmalade oranges, just make the damn jam"

Mon, 11 Jan 2021 22:40:35 GMT

Šorīt pamodos ar ļoti dīvainu, bet pazīstamu sajūtu. Tā ir ļoti viegla sajūta, tā it kā krūškurvis būtu iztukšots, bet tajā būtu tikai silts gaiss, kuru ietekmē dažādas domas, iekšas un galva silti virmo. Tādas ikdienišķas darbības kā ēšana un citi organiskie procesi kļūst par formalitāti.
Es mēģinu to aptvert, bet tu kā cilvēks vari tikai skriet zem akmens vai jūras kā tajā N. Simones dziesmā. Mēģinu to sabalansēt, integrējot visādus ēnas elementus, bet man nav drosmes doties pavisam dziļi.
Jūtu, ka šis būs interesants gads, visam šim spiedienam vajag kaut kā realizēties. Jukas vienmēr nosēžas jaunā kārtībā. Ļoti gribētos, lai pārmaiņas būtu ilglaicīgas un labas priekš visiem.

mazputniņi

Wed, 16 Dec 2020 01:06:21 GMT

No apkaimes jumtiem pazudušas kaijas. Laikam jau tas lokdauns ietekmējis arī viņas. Tiesa, tas ir devis iespēju mazajiem, krūmos mītošajiem putniņiem saperināt jaunu populāciju.
Šis "vox pops" ir tāds, kurā viens mazputniņš ietrallina meldiņu, bet citi viņam atbild. Tad nu viņi ņemās dziedāt visu nakti. Lai jau viņiem tiek, labi izklausās.

Tējas pauze

Tue, 22 Sep 2020 18:05:01 GMT

Mans darbs ir piegādāt iepirkumus Sainsburys klientiem. Es vagoju pa skaistajām, šaurajām Edinburgas ielām ar balti oranžu busiņu un klausos podkāstus.
Šodien pa radio pirmo reizi dzirdēju 'Wuthering Heights.'
Keitas Bušas nazāli histēriski ņaudēšana ir bezgalīgi apburoša un muzikāli interesanta, klausos to dziesmu jau kādu divdesmito reizi un skaļi dziedu līdzi.

Kāda kliente no turīga rajona zināja stāstīt, ka Skotijas Pirmā ministre plāno ieviest drakoniskus mērus cīņā ar vīrusu. Ja tā godīgi, tad krogi un citas figņas manu labklājību neietekmē, taču ja aizvērtu sporta zāles, tad gan būtu gauži, jo labākās zāles pret grūtsirdību ir notriekt savu ķermeni tā, ka sāp visi muskuļi vienlaicīgi. Taču bez svariem to nevar tik viegli panākt. Tad vēl joga un pirts. Es daudz neprasu, Nikola, patiešām.

Darbā strādā viena ungāru meitene, kura man likās kaut kādā veidā pazīstama, tikko viņu pirmo reizi ieraudzīju. Pirms koronas viņa strādāja vecpilsētā, "Skotijas viskija pieredzes centrā"
Neesmu vēl saņēmies noskaidrot visādas privātās dzīves nianses, bet ar viņu ir ļoti patīkami un viegli runāt. Kad parādīju viņai siltu rupjmaizes kukuli, kuru cep kādā lietuviešu veikaliņā, viņa man atnesa pašas darinātu saldskābmaizi, kā arī dzīvo maizes kultūru, kura jābaro ar rupjā maluma miltiem un pacietību.
Man jau patīk ņemties ar visādām organiskajām kultūrām, tagad esmu apņēmies kļūt par amatieri-maiznieku.

Sat, 22 Aug 2020 15:04:38 GMT

Meklēju "monstera" augu, un uzdūros apam vārdā Candide. Tas jau pats pa sevi ir kruta, jo atsaucās uz Voltēra grāmatas beigām, kas ir viens no labākajiem stāstu noslēgumiem.
Tur ir arī visādi resursi, diskusijas un pat augu tirgus/apmaiņa. Monstera stādiņi gan nesakarīgi dārgi, pagaidīšu līdz vide kaut ko piespēlēs.

Šorīt aizgāju uz kortu zem tilta pamētāt basketbolu un padzīvoties saulītē aiz simpsonu mākoņiem. Tur bija mazs, draudzīgs puisītis, kurš basketoja ar futbola bumbu.
Viņš kaut kad, pirms daudziem gadiem esot spēlējis, bet tagad jau viss aizmirsies lol
Mēs apmainījāmies ar padomiem un visādiem trikšotiem. Domāju, vai tas ir pieņemami, būt draudzīgam ar svešiem bērniem, bet tad nolēmu, ka nav ko uztraukties par tādām lietām, jo tāpat izturētos arī kādu tikko satiktu pieaugušo.