šodien tēvs brauc uz minheni. esmu mājās. mamma čīkst, ka viņai būšot garlaicīgi, kad mēs atkal visi pazudīsim. viņu nemierināja tas, ka es tēti piespiedu apsolīt, ka viņš mātei atvedīs kaut ko garšīgu. viņai nevajagot neko garšīgu. ļoti žēl, ka šodien netieku uz nila īles konci. patiesi žēl, domāju, ka būtu tā vērts un..es te iesālos savā miestā.
|
anonimitaate nemaz nav drosha. ir cilveeks, kursh vienmeer domaas par to, ko domaaju es. es nedomaaju par to, ko domaaju es. es biezhi vienkaarshi neko nedomaaju vai vismaz man shkjiet, ka tas nav nekas buutisks.esmu gandriiz paarliecinaata, ka tas nav nekas buutisks. shkjiet, ka es vispaar runaaju paaraak daudz, es patiesi runaaju daudz, bet visskaljaakaas domas ir visklusaakie vaardi. vai tad ir, kas taads, ko es patiesi negribu pateikt liidz galam. shkjiet, ka nav nekaa taada. un man nemaz neshkjiet pareizi nosodiit cilveekus,kuri staasta par to, kaa juutaas un ko domaa. un vai tad ir pareizi nosodiit kaadu, kas nesaka neko??? ja jau nesaka, tad nevar atrast iistos vaardus vai vienkaarshi zina, kas ir buutiks un, kas nav. reizeem ir taada sajuuta, ka es paaraak daudz domaaju, ko domaa otrs, pat ne par mani(kas ir tradicionaali) tachu vispaar, ko domaa, vai skataas uz lietaam liidziigi kaa to daru es, vai vispaar domaa par kaut ko vai izteelojas visu pasauli kaa pamatvajadziibu apmierinaashanas misiju. the point is, es nemaz tik daudz nedomaaju un, ja domaaju, tad tas ir nieks saliidzinaajumaa ar to, cik daudz domaa citi. un, ja ko pasaku, tad biezhi vien tas otrs vai treshais, ceturtais atbildees klishejisku fraazi, kura man neizteiks neko(pati taa meedzu dariit). reiz jo teica, ka emaz nevajag dot padomu, vajag tikai ljaut lai pats ar sevi izrunaajas un tad pats kaut ko izdomaas!
|