ja es neuzrakstīšu tad aizmigšu.
satieku juri. nevaru saprast kāpēc šis tik ilgi nebrauc, bet est apmaldījies, saprou. pārdaugavas āres maldina. juris pievizinās pie mājas. iekāpju mašīnā braucamuz zelta bowlinga halli. tur priekšā ganīna un māris un vēl viens pāris jānis un dita. (ha! tomēr atcerējos)sviežu astoņkilogramīgu bumbu n visu laiku piedomāju pie tā, lai nepieliecos parāk zemu, jo es-nejēga biju uzvilkusi īsus, īsus svērciņus(khm, pieklājīgi īsus). tā tad...izspējējam bowlingu.izdzeram saldējuma kokteiļus un braucam uz to forum cinemas. izvēlamies filmu, lai iet 'sala'. ejam noprikt kaut ko dzeramu(jā, juri vari nosaukt manu rīcību par vakara lažu) . tā tad paprasu vidējo glāzu izmēru. izrādās, ka vidējā ir kaut kāds litrs(vismaz izskatījās pēc litra, bet pēc 0.7litru tilpuma vairs jau neviens neskaita vai tas ir litrs kolas vai 0.7 vai...0.8 vai 0.9)
tā tad..apsēžamies 7.rinda, 9 krēslā es un 10-juris. ieraugu ewan(u) mcgregor(u), protams noskurinos, jo (bļāviens, kāpēc tik skaisti vīrieši piedzimst skotijā?) un tas skotu akcents, ou...ou..ou.. . nu labi..iss ir jauki. tomēr nevaruizsekot filmai līdzi, jo , pirmkārt, es visulaiku ieraugu lietas, kuras man traucē skatīties un zūd ticamības moments, redzot...kaut kādas nesakritības strap kadriem, otrkārt, man ļoti vajag uz tualeti, jo vidējā glāze bija daudz par daudz! pusstunu pirms fimas beigām man au izsitas sviedri un...es vairs nespēju, par ewan(s) mani tur nespēj noturēt un es skrienu uz tualeti. atpakaļ protams, protams, ka netieku. nopērku sev našķus un gaidu juri. sagaidu. man ir slikti, jo pārēdos našķus. ejam pastaigāties pa vecrīgu, jurs man saka, ka uz mani atskatoties(nezinu kas, bet pieļauju, ka vīrišķi). beidzas pastaiga, pa vidus nebeidzami daudz cigarešu. tad dodamiesuz dzīvokli. domājam nosnausties, bet jurim jau bija jāpasaka, ka mēs pēc stundas varētu braukt mājās(ja ņem vērā, ka ir jau 2 naktī, šis piedāvājums neskan nemaz tik racionās, cik sākotnēji) es protams, ka piekrītu. sakārtoju mantas un braucam. mājās esam ap pusseptiņiem, pa vidu katrs apēdis divas sviestmaizes, viens ar tunci, otrs ar mēli ,izzerti divi enerģijas dzērieni un divas(labi,...kopumā divas, es izdzēru puzi) ekspresso...es esmu izrunājusi nebeidzami daudz visādu..muļķību un...baidījusies, ka jris iemigs!
juri, tu esi traks, tāpēc nekad..nekad...neierosini muļķības, es noteikti piekritīšu. un, labi, ka nebijaneviens, kas nokstu mums galvas un labi, ka mammai un tētim nebūs tikai jāatrod kamera ar mūsu...piedzīvojumu.
satieku juri. nevaru saprast kāpēc šis tik ilgi nebrauc, bet est apmaldījies, saprou. pārdaugavas āres maldina. juris pievizinās pie mājas. iekāpju mašīnā braucamuz zelta bowlinga halli. tur priekšā ganīna un māris un vēl viens pāris jānis un dita. (ha! tomēr atcerējos)sviežu astoņkilogramīgu bumbu n visu laiku piedomāju pie tā, lai nepieliecos parāk zemu, jo es-nejēga biju uzvilkusi īsus, īsus svērciņus(khm, pieklājīgi īsus). tā tad...izspējējam bowlingu.izdzeram saldējuma kokteiļus un braucam uz to forum cinemas. izvēlamies filmu, lai iet 'sala'. ejam noprikt kaut ko dzeramu(jā, juri vari nosaukt manu rīcību par vakara lažu) . tā tad paprasu vidējo glāzu izmēru. izrādās, ka vidējā ir kaut kāds litrs(vismaz izskatījās pēc litra, bet pēc 0.7litru tilpuma vairs jau neviens neskaita vai tas ir litrs kolas vai 0.7 vai...0.8 vai 0.9)
tā tad..apsēžamies 7.rinda, 9 krēslā es un 10-juris. ieraugu ewan(u) mcgregor(u), protams noskurinos, jo (bļāviens, kāpēc tik skaisti vīrieši piedzimst skotijā?) un tas skotu akcents, ou...ou..ou.. . nu labi..iss ir jauki. tomēr nevaruizsekot filmai līdzi, jo , pirmkārt, es visulaiku ieraugu lietas, kuras man traucē skatīties un zūd ticamības moments, redzot...kaut kādas nesakritības strap kadriem, otrkārt, man ļoti vajag uz tualeti, jo vidējā glāze bija daudz par daudz! pusstunu pirms fimas beigām man au izsitas sviedri un...es vairs nespēju, par ewan(s) mani tur nespēj noturēt un es skrienu uz tualeti. atpakaļ protams, protams, ka netieku. nopērku sev našķus un gaidu juri. sagaidu. man ir slikti, jo pārēdos našķus. ejam pastaigāties pa vecrīgu, jurs man saka, ka uz mani atskatoties(nezinu kas, bet pieļauju, ka vīrišķi). beidzas pastaiga, pa vidus nebeidzami daudz cigarešu. tad dodamiesuz dzīvokli. domājam nosnausties, bet jurim jau bija jāpasaka, ka mēs pēc stundas varētu braukt mājās(ja ņem vērā, ka ir jau 2 naktī, šis piedāvājums neskan nemaz tik racionās, cik sākotnēji) es protams, ka piekrītu. sakārtoju mantas un braucam. mājās esam ap pusseptiņiem, pa vidu katrs apēdis divas sviestmaizes, viens ar tunci, otrs ar mēli ,izzerti divi enerģijas dzērieni un divas(labi,...kopumā divas, es izdzēru puzi) ekspresso...es esmu izrunājusi nebeidzami daudz visādu..muļķību un...baidījusies, ka jris iemigs!
juri, tu esi traks, tāpēc nekad..nekad...neierosini muļķības, es noteikti piekritīšu. un, labi, ka nebijaneviens, kas nokstu mums galvas un labi, ka mammai un tētim nebūs tikai jāatrod kamera ar mūsu...piedzīvojumu.