compos · mentis

jau jau tu esi tik laba(un es atkal nezinu vai es tā drīkstu teikt, bet viss par to liecina) kāpēc tu to nabaga cilvēku atstāj vienu? kāpēc tu nevari kaut ko citu pakārtot vissvarīgākajam-mīlsetībai, ja jau tā ir tik spēcīga? kādas tev ir tiesības to darīt! tu citus māci, vismaz vienu, bet pati izmanto savu manipulatīvo pārākumu?
klau, varbūt aizsūti viņu gulēt un pati pazūdi un saki, ka tā vajag?!?

bet man jau ir vienalga! dariet kā gribiet! bet patiesībā ir taču jāapzinās prioritātes un vispār...kāpēc runājam vienu, bet dzīvojam pavisam savādāk? kāpēc reliģija ir attainojkums visam? kāpēc reliģija sludina labestību un absolūto prieku un vispār piepildījumu...bet vai tad tas nav pretrunā ar karjeru? naudu? muļķību? īzsmieklu? tukšām runām!?
labi es nerunāju par to, ka cilvēk iekš sevis auklē kaut kādas jūtas pret pārdabisko un nenoliedzami arī es pati ticu kaut kādām mūžīgajām likumakarībām un pasauliskajām tainībām, kuras ir svētas un neaizskaramas, nezaimojamas, betpar to, kur cilvēks iet un bļuj, ka visi ne-ticīgie ir nolemti nekam un tikai tie, kuri dzied slavas dziesmas un raksta uz sienām bībeles pantus ir pareizie.
nē tācu, es nenoliedzu reliģiju, bet, ja jau tu piekop tādu dzīvi, tad seko tās principiem un, ja tas nav tev, tad atsakies no tā. ibio.
mani sadusmo, ja dara pāri tam, kurš to atļauj un tas, kuram tas vienkārši ir pārāk smagi!