Pa ceļam aizejot, saprātam sarūkot

Tā tad, iedomājies... Visu vakaru, nakti esi daudz un dikti tusējies ar saviem draugiem! Viss bij jauki, tad Tu aizgāji gulēt... un tad... pamodies!
Ko domā tavs organisms?

Smadzenes:
— Vai, cik slikti… Acis, verieties vaļā!

Acis:
— Nu, atvērāmies. Palika vieglāk?

Aknas:
— Palīgā, kur es esmu?

Smadzenes:
— Kur, kur? Pagaidām vietā…

Melnais humors:
— Bet drīz jūs izgriezīs, ha, ha!

Smadzenes:
— Kas vakar notika? Cik mēs izdzērām?

Atmiņa:
— Kā lai es to zinu! Jūs jau vakar mani izslēdzāt pēc trešās glāzes.

Pūslis:
— Beidziet strīdēties, man vajag uz tualeti!!!

Kājas:
— Pacieties. Tevis dēļ tik tālu vilkties…

Smadzenes:
— Kājas! Ceļamies un ejam! Astoņi no rīta, laiks uz darbu.

Sirdsapziņa:
— Bet nomazgāties?

Kuņģis:
— Pa purnu negribi? Kur tu vakar biji? Tevis dēļ manī divus litrus ielēja!

Sirdsapziņa:
— Bet kurš lēja?

Kājas:
— Rokas, protams. Paskat, kā šodien trīc.

Rokas:
— Maitas jūs visi esat! Mums šodien jāstrādā, bet jūs ņirgājaties.

Smadzenes:
— Kājas, vai jūs nesapratāt? Ceļamies un sākam kustēties uz darbu!

Pūslis:
— Kājas, tualetē ieejiet! Es neesmu no gumijas!

Atmiņa:
— Atcerējos! Vakar bija dzimšanas diena. Mēle vēl tādu sviestu nesa.

Mēle:
— Tikai nevajag! Es smuki runāju.

Plaušas:
— Veči, kādu dūmu derēja uzvilkt…

Mēle:
— Kā tad! Mutē jau tagad kā kaķīšu kastītē!

Aknas:
— Vēl arī kefīriņš derētu.

Rokas:
— Stulbās, kāds kefīriņš? Simt gramus vajag. Citādi šodien strādāt atsakāmies principā.

Atsauce - TE