21. Mar 2009 @ 19:24 ***
Mūzika: Dresden Dolls

Kad izdzisa sveces
Un viss kļuva kluss
Mēs gājām uz mājām,
Kur mūsu sapņi dus.

Man likās tur
Meitene dejoja citur
To izprast ir grūti,
Bet es to tā jutu.

Tad pāri seklām peļķēm
Bēgu, bet ūdens nezāles
Turēja mani. Gribēju palikt,
Bet skumjas prom sauca.

Es gāju,
Bet meitene dejoja citur
Un es tā nemāku.
Es dejoju mirklim.
About this Entry
21. Mar 2009 @ 19:55 Mana iela
Manā ielā nav prieka un feju,
Manā ielā tik putekļi dejo.
Tie dejo savādi tizlu deju-
Uzšaujas gaisā un krīt.

Manā ielā ir pustukši klāji
Kapteinis nogrima līdzi kuģim.
Mūziķi spēlēja pēdējo deju
Putekļi dejoja pāros ar fejām.

Pablendzis tukši
Es arī prom eju.
About this Entry
21. Mar 2009 @ 20:06 Grēksūdze
tas kretīns,
kurš tur aizslāja nav
tevis un paSaules cienīgs

viņš pasauli samīda kājām
un piesmej to kas izsens svēts.

gan Pasaule tam iemācīs ciest
un pielūgs svētos tas kvēli.
bet kam ir jānotiek tādam,
lai es tā mainītos?
About this Entry
21. Mar 2009 @ 20:08 Robomānija
No mehāniskas acs
Līst mehāniskas asaras,
Un tehniskais gadsimts
Ir sagrāvis personas.

Spīdīgās skrūvēs
Un sudraba uzgriežņos
Pazūd vērtības
Tāpat kā asaras.

Paies vēl laiks
Cilvēki izdomās,
Kā datora shēmā
Ierakstīt sāpes.

Tad cilvēki kļūs
Par mitoloģiju.
About this Entry