lūk, sakarā ar to "man nav, ko vilkt" krīzi dažās pēdējās dienās patiešām sāku novērot neirotisku tendenci: vienkārši negribējās iet ārā no mājas, ja bija jāiet, gāju, protams, bet neizgāju no mājas īpaši labā noskaņojumā, nejutos labi savā ādā. šodien nopirku ne tikai jaunas (smagākas) hanteles, bet arī jaunas bikses, jo man taču ir drēbju krīze. bikses, kas ļoti labi der, ir izgatavotas no (cerams) kvalitatīva, ādai patīkama materiāla un izskatās forši. protams, tās arī attiecīgi maksāja, bet kā jau rakstīju iepriekšējā reizē, esmu nolēmusi atkāpties no vecās pieejas: pirkt kaut kādus kompromisa variantus, lai tikai ietaupītu. nepirkšos bieži, bet pirkšu kvalitatīvākas drēbes. jā, jaunajām biksēm 38. izmērs. protams, ar izmēriem ir tā, ka vienā veikalā būs 36. izmērs, bet citā ir 38, tā tas ir jau sen. bet es sevi nemānu un domāju, ka esmu palēnām nonākusi pie diezgan stabila 38. izmēra. man pret to nav nekādu iebildumu vai apsēstības ar mazāku izmēru, bet es neplānoju palaisties kustību ziņā, tikai kāpināt slodzi. zinu, ka gribu labāku fizisko formu. tieši tagad gandrīz nedēļu pie manis ciemosies draudzene. tas nozīmē, ka neskriešu un nevingrošu, bet centīšos daudz staigāt. kad viņa būs prom, atgriezīšos pie aktīvā režīma. galvenais turpināt samazināt tukšās kalorijas. saldumu manā ēdienkartē gandrīz nav. alkohols ir reizi, max divas reizes nedēļā. bet skaidrs, ka drīkstētu max reizi.