|
20. Jan 2012|17:31 |
Reiz, sensenos laikos, kad biju jauns, dumjš un nepratu turēt muti, ik pa brīdim kaut ko ierakstīju publiskā interneta dienasgrāmatā. Tolaik zāle bija zaļāka, ūdens slapjāks un blusas lēca augstāk, bet blogs bija pastulbs, snobiem domāts jaunvārds.
Pēc tam apnika. Bez jebkādas drāmas izdzēsos nafig un aizgāju pasaulē laimi meklēt. Pasaulē bija interesanti, taču, starp mums runājot, nekā dikti diža tur nav.
Tāpēc uz brīdi apmetīšos šeit. |
|