| 12:59p |
baa
istabā ir tāds karstums, ka rodas visai pamatota sajūta, ka, piemēram, acetona pudelīti še uzglabāt jau ir bīstami..
runājot par uziešanu gaisā..pamodos šodien ar ērmu sapni - vienā brīdī staigāju pa pagalmu un ta mazliet palēcos, un sāku ātriem solīšiem staigāt. tā uzstaigāju līdz pat jumtam, atsperdamās vien pret tukšu gaisu. un vienā brīdī pat traucos gaismas ātrumā ap mājas stūri..un vēderā pat bija tā nepatīkamā sajūta, kas man vienmēr ir, kad neesmu pie zemes un lielā ātrumā kaut kur traucos - briesmīga, briesmīga velkoša sajūta. galvā man bija tikai viena doma - cilvēks taču nemāk lidot, cilvēks taču nemāk lidot! bet gaisā staigāšanu izbaudīju visā pilnībā, jo, acis atverot, aizvien bij sajūta, ka tajā procesā nav nekā sarežģīta:) |
| 1:06p |
mēģināšu atrast kaut kādus atbilžu variantus
situācija šāda:
divas nedēļas esmu rīgā. otrajā nedēļā lielāko daļu esmu pārpārnopietna, reizēm pat dusmīga un sabēdājusies.
svētdien aizbraucu uz laukiem. dažas minūtes basām kājām pa zaļu zālīti, ogas vēderā un lauku skaņas - kad manī atkal ir pilīte dzīvesprieka.
vai tā varētu būt, ka neesmu radīta pilsētai??? |