atdzimšana

Smart and kind

Mon, 02 Jun 2014 09:28:22 GMT

Argh! Cik tas ir šausmīgi! Man ir grūti koncentrēties darāmām lietām. Un es pat neesmu tā īsti iemīlējusies. Bet ir jau mazuliet pieķeršanās. Un mīļošanās. ;) Ai, ai, ai... es tač jau sen zinu, ka emocijas ir nerātno garu padotās. Un jā, tomēr mana sirds mazlietiņ kūst pie cilvēkiem, kuri ir gudri un labestīgi.

Pieņemt sevi.

Tue, 27 May 2014 12:17:39 GMT

Ar visu, visu... Ar visām tām lietām, kas nav loģiskas vai labu darošas. Ar visu to, ko es tik ļoti gribētu savādāk, jo ir kauns, bailes vai vienkārši pārāk sāpīgi. Arī to, ko es gribētu savādāk, jo liekas, ka tā vajag, ka tā es būšu vairāk pieņemta, vairāk mīlēta. Pieņemt visu to, ko es sevī gribu mainīt, jo liekas, ka tā es varētu būt laimīgāka. Pieņemt to, ka es neesmu laimīga. Lai cik ļoti es necenstos, tomēr man pārāk bieži ir tā sajūta, ka gribu prom. Lai cik ļoti necenstos, pārāk bieži liekas, ka kaut kā trūkst. Lai kā necenstos, visbiežāk jūtos nepieņemta, neiederīga un nevajadzīga. Reizēm man uznāk trauksmes sajūta bez iemesla. Un ne tikai sliktais. Man nepatīk iemīlēšanās sajūta arī. Man grūti ir atzīt savu entuziasmu, ideālismu un pat naivumu. Un es jūtu daudz par daudz. Pārāk intensīvi. Un to visu pieņemt.
Ja, tā es jūtos. Lai gan tas nav ne labu daroši, ne loģiski. Un tagad es mācos to visu pieņemt.

Wasn't me!

Tue, 06 May 2014 11:28:47 GMT

Nekad, nekad, nekad nevienam nesakiet, bet šādas lietas mani ļoti aizkustina. Ne nu viss, bet vienu otru aizkustinājuma asariņu notraucu (nē, es nekad to neatzīšu).

Tā kaut kā ir, ka emocijas ikdienā atstājot novārtā, tās var atdzīvoties no pavisam sīkiem sīkumiem.

Piemēram šis ir supermīlīgi + ļoti asprātīgi.

Sat, 26 Apr 2014 10:06:33 GMT

Jābeidz sevi mānīt - mani daudz vairāk iedvesmo nāve, nevis dzīve, un veldzējumu rodu tumsā, nevis gaismā.

Vienkārši baudi dzīvi!

Fri, 04 Apr 2014 10:30:39 GMT

NĒ!

Nevaru, nemāku un negribu tā. Es nekad dzīves jēgu un nozīmīgumu neesmu spējusi saprast šajās "vienkārši būt", "izbaudīt", "dzīvot ar pilnu krūti" un "ņemt no dzīves visu, ko tā var sniegt" filosofijās. Es tiešām gribu jēgu un pamatotu. Es dievinu vienkāršību (jo viss ģeniālais ir vienkāršs), bet nespēju pieņemt tik vienkāršus un pasaulīgus dzīvošanas pamatojumus.

Mon, 17 Mar 2014 11:31:15 GMT

Ja kāds cits man jautātu, to, kas šobrīd nodarbina manu prātu, es uzreiz zinātu skaidru atbildi. Jā, ir ok jautāt un lūgt Dievam/Visumam savtīgus lūgumus. Bet lūk pašai sevi pārliecināt nav tik viegli.

Paskat kā!

Thu, 13 Mar 2014 22:52:25 GMT

Eju gulēt ar domu, ka šodien gan aizčammājos un dikti, dikti vēlu esmu ielīdusi gultā. Drīz jau viens naktī! Kaut kā patīkami pierod iet laicīgi gulēt. :) Rīt gan līdīšu čučēt desmitos, vienpadsmitos. Kad tā lab izmēģina, tiešām tiešām iepatīkas.

Gudrības no austrumiem saka, ka laiks pirms pusnakts esot visvislabākais miegam. Nez, bet es izbaudu to, ka vakaros tiešām gribas iet gulēt. :)

Cenšos un ir rezultāti.

Wed, 05 Mar 2014 21:52:48 GMT

Lai arī kas tas ir, bet kaut ko es daru pareizi. :) Es sen neesmu jutusies tik laimīga par savu dzīvi. Un man ikdienā ir ļoti daudz enerģijas. No rītiem mostos agri un patīkami izgulējušos sajūtu. Kopumā jūtos iedvesmota. :)

Vispār audiogrāmata, ko šobrīd klausos ir Happy For No Reason. Un laikam jau kaut kas ķer un der. :)

Apņemšanās, sekot padomam un uzņemt daudz jaunas info par self development tēmu, atmaksājas. Tā līdz šim es biju diezgan izvēlīga, kādu info uzņemu. Bet varbūt tā nevajag, varbūt vajag šādi.

Tas tik daudz izskaidro...

Fri, 28 Feb 2014 13:15:00 GMT

Interesanti, ka atbildība latviski ir tas pats, kas angliski, kas krieviski un vēl dažās valodās - tas ir par atbildēšanu. Spēja atbildēt ir atbildība. Atbildēt uz situācijām, uz citu cilvēku jautājumiem un/vai pretenzijām. Dot atgriezenisko saiti.

Gadā ir 52 nedēļas. Šodien sākās devītā.

Mon, 24 Feb 2014 18:58:24 GMT

Izvēles man nepadodas viegli. Un man īpaši labi patiktos, ja naudas momentu vispār varētu neņemt vērā. Gribu paņemt pusi vasaras brīvu... naudiņas pietiks? Un man nepatīk knapināties. Man patīk, ka man ir naudas rezervīte. Bet ja es stāšos augstskolā pēc tam... tam man tiešām nebūs brīvu līdzekļu. Joprojām tā liekas tāda mazliet dumja ideja.

Bet kopumā ir ļoti, ļoti labi. Nauda ir un ir tiešām pietiekami un tā, ka var neievērot mēneša beigas jo, nē, algu negaidu, tā pienāk tad, kad iepriekšējā mēneša naudas vēl nav iztērētas. Labi, ļoti labi.

Bet šodien sākas devītā nedēļa. Kā es izlietošu atlikušās 43?

Whoa! Rīts. Leduspuķes arī.

Sun, 09 Feb 2014 09:04:52 GMT

Uztaisīju sev līdzņemamās pusdienas 11 minūtēs! Rekords. ^_^ Vegan. Šo gan es uzgatavoju vakar vakarā. Paplašinu ēdienkarti un izpētu iespējas. Un es tikai nesen pievērsos veģetārajai tēmai, bet man reāli trūkst vegan fastfūds! Nu kaut vai rimi salātiņi! Man nākas izvēlēties starp slinkumu un vegānismu!

(Piebildei - es konkrēti pievēršos veģetārismam, bet tikai veģetārisms jau sen ir garlaicīgi, tāpēc mēģinu turēt vismaz 70% ēdienkartes arī bez olām un pieniem. Mājās tas problēmas nesagādā. Nācās atteikties tikai no sviesta un reto reižu krējuma/siera. Bet ja pilsētā esot sagribas ko uzkost... ņerr... Vislielāko pielaidību atļaujos uz zivīm (ņerr). Lašmaizes, piemēram. Gardi, sāļi nevis saldi, ātri nopērkamas un uzkožamas. Bet, bet, bet... nav vegan! Un veģetāras pat īsti ne.)

Šoziem es bieži piedomāju par leduspuķēm. Es jau vairākus gadus nebiju redzējusi tādas foršas leduspuķes! Bet šodien tunelī uz griestiem bija. Daudz, izteiksmīgas, greznas un krāšņas. Fantastika! Iepriekšrītu gan tur bija tikai apledojums, puķu nebija, bet šorīt... maģiski.

Fri, 07 Feb 2014 10:57:20 GMT

Gūgle varavīksnes krāsās ar olimpisku tematiku. Patīkami.
Savādāk šausminoši liekas krievzemes politiskie notikumi.
Cilvēki, kuri neatbalsta lgbt tiesības ir neizglītoti un nesaprātīgi. imho.

Testēšana

Wed, 05 Feb 2014 17:16:12 GMT

Šodien es uzzināju, ka iekš ES nemaz nedrīkst ražot, ievest un pārdot kosmētiku un sastāvdaļas, kas ir testētas uz dzīvniekiem. Wuhū! Dienas labākā ziņa. Ja vien nevajag ekosmeķus, tad principā droši var visu pirkt. Nu forši nu! Dzīvnieciņus spīdzināt nevajag. Un viņu spīdzināšanu arī atbalstīt nevajag. Bet es uzreiz sajutos kā civilizētā pasaulē. Un ja ne pasaulē, tad vismaz Eiropā. Ir labi.

Un šobrīd vispār pa dzīvi iet tīri labi. No rīta tīri feini piecēlos. Ir enerģija un ir noskaņojums. Mēģinu arī piestrādāt, lai tā tad arī būtu. Ir labi. Uzsākoties kursiem un mācībām, arī ir labi. Ir tik, tik, tik ļoti kaifīgi mācīties uzzināt un saprast jaunu info. Jauni apvāršņi paveras. :D

Apēdam cilvēkus!

Wed, 29 Jan 2014 21:28:14 GMT

Šodien ir labalabalaba diena! :) Bet kušššš... to nevienam nevajag teikt! :D

Kaut kas ir ar manu intraverto, nenoteikto personu, ka vajag klusēt. Tā es spēju saglabāt mērķtiecību, noteiktību un apņēmību. Kaut gan reizēm, kad esmu izpļāpājusies vai netīšām sataisījusi vētru ūdens glāzē ar saviem lēmumiem (kurus pēc izpļāpāšanās ir tik ļoti sasodīti vieglāk mainīt!) notiek labas lietas, kas man vēlāk palīdz šo lietu dabūt. Piemēram, kursi, kuros sāku iet. Nebūtu bijis tas jandāliņš, ka es eju prom no darba, bet priekšnieki mani mēģina atrunāt, tad es tagad to nevarētu atļauties. Bet varbūt tas bij tāpēc, ka es nolēmu riskēt? Jā, tas noteikti jāņem vērā. Ja ir vēlēšanās riskēt kāda mērķa labad, tad tas mērķis kļūst vieglāk sasniedzams (pats panākas pretim).

Par veģetārām lietām domājot, es atkal secināju, ka man būtu ļoti grūti būt true vegan. Es gribu kažokādas pižiku un man patīk mana dūnu jaka (tas nekas, ka dikti neglīta, bet kvalitāte, kvalitāte...). Pēdējā laikā vējains kļuvis, braukšana ar riteni prasa labākas kvalitātes drēbes kā kājāmstaigāšana. Un vispār man patīk lietas, kuras ir kvalitatīvas un ilglaicīgas. Un šajā ziņā dzīvnieki ir lieliski izpalīgi.

Vēl arī es tā domāju... cik daudzi cilvēku piekristu tam, lai viņiem nodrošina komfortablu dzīvi, ar nosacījumu, ka kādā brīdī viņus nokaus un apēdīs? Lai nu arī ko, bet labturības principi gan ir svarīgi! Arī dzīvniekiem. Arī cilvēkiem. Bet tas ir daudzšķautnaini viltīgs temats. Ja mēs to sāktu attiecināt gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Dzīvnieku labturība - šim manuprāt būtu jābūt pašsaprotamam. Bet cilvēku labturība? Tā, ka jāvergo lai būtu pajumte un ēdiens. Tas, ka eksistē nav pietiekami attaisnojošs iemesls. Ķīniešu bērniņi un omītes, bet ne tikai, bet uzskatāmākais piemērs, jo tik labi salīdzināmi ar dzīvnieku labturību.

Mācos žonglēt

Sun, 26 Jan 2014 17:42:45 GMT

Kaut kas jau sāk sanākt, tikai vēl nesanāk. :D ~~Bumbiņas~~ apelsīni krīt zemē. :D

Vakar biju uz holotropiskās elpošanas semināru. Nu nez, man nekādas figņas nerādījās. :D Tīri feini priekš psihoterapeitiskas... figņas. :D Bet varbūt es esmu jau pieradusi un man tie pārdzīvojumi, kas tiek izdzīvoti liekas superīgi, bet jau redzēti. Bet varbūt vajadzēja vairāk saelpoties. Saelpojoties gan tur tīri interesantas ir tieši fiziskās sajūtas.

Bet arī fakts, ka vērtējumu ietekmē tas, ka es vairs neļaujos sajūsmināties, visu laiku ieturu tādu piesardzīgi atturīgo nostāju. :D Jā, jā... a ti pazvaļaj sebe... a vot nevaru! Drošības sajūtas ta nav! Un ja es varu izplāties un un emocionāli atvērties visādu grupu terapiju procesos, tad komunikācijā ar cilvēkiem ir iestājies atsalums. Apskāvieni ir neveikli un pusgribēti, pusnegribēti. Esmu gatava tikai intelektuāli parunāties. Konekcijas nespēju un nevēlos. Nē, arī randomīgi ar foršajiem grupas biedriem un citiem atvērtajiem, jaukajiem ļautiņiem ne.
Vienīgā joma, kur es šobrīd gribu riskēt emocionālajā plānā - īstas attiecības ar tuvu cilvēku. Es gan nezinu kā es to varu dabūt gatavu. :D A vot uz mēnesi aizlēkt! :D Būs jāmācās, kad žonglēšanu apgūšu. :D

Go veg!

Tue, 21 Jan 2014 22:01:43 GMT

Vēl arī pirms tiem sešiem, septiņiem gadiem, kad es te rakstīju, es pirmo reizi izmēģināju savas gaitas veģetārisma virzienā. Hehehe... kā es besījos, ka nu nevaru, nevaru!! Gaļu vajag. :D Bet nu pašai sev uzslava par paveikto! Esmu pa šo laiku pabijusi gan veģetārietis, gan uz nelielu laiciņu arī vegāns. Un lai arī atgriezos gaļēdāja statusā, tad tomēr esmu dikti izglītojusies un gaļu ēdu diezgan reti. Bija man tāda kā atkarība.

Nelielu sakritību dēļ tieši tagad es atkal sāku pievērsties vairāk uz veģetārisma pusi. Un mazliet uz vegānisko arī, tāpat pienus nedzeru un olas neēdu šā vai tā. Un paskat, paskat! Pa šiem laikiem uzradies arī vegan.lv! Noticis kāds pārslēdziens smadzenēs - atkal šī lieta interesē un prasās pielietojama. Protams, tas ietver arī kosmētiku, kas nav izmēģināta uz dzīvniekiem. Par ādas apaviem gan vēl nevaru galvot, pērku to, kas labs ir humpalās. Bet varbūt jāatron kas labs, jauns un vegan arī šajā jomā, bet te atkal lieta, ka Ķīnas bērnu darbu pirkt arī negribas.

Pēc 6 gadiem.

Mon, 20 Jan 2014 11:33:17 GMT

Cik labi, ka es paņēmu līdzi kašmira vestīti! Te ir aukstāks nekā parasti. Lai gan vestīte tika ņemta ar domu, ka atpakaļ braucot varbūt vajadzēs. Bet nea, atveļļoju normāli. ^_^ Saulīte spīd, aukstums vaigos... kājām silti. :D

Pa diagonāli izlasot, kas te bijis sarakstīts, var izsecināt kāda mainība bijusi. Esmu kļuvusi ļoti skarba, ciniska un skeptiska pret skaisto, pozitīvo un vienkāršo. Aplauzos, naivums, tika ļoti apdaudzīts. Vīlusies, aizvainota un sarūgtināta. Nezinu vai tā vajadzēja. Bet laikam jau tas nozīmē vien to, ka pakrītot ir atkal jāceļas augšā. Atvērties ir kļuvis grūtāk, kaut gan iekšējie plašumi ir kļuvuši tīrāki. Ir vairāk sapratnes par savu iekšējo patiesumu. Bet pozitīvismu reti vairs dodu uz āru - par šo gan man ir žēl.

Pāris dienas atpakaļ sanāca neliels pārsteigums no kāda cilvēka. Ļoti jauku un labu nodomu, varbūt mazliet ar pārspīlējumu (ai, viņa ir tāda ekspresīva, slāvu izcelsmes :D ), varbūt tas varētu likties uzspēlēti. Bet tas man ļoti, ļoti uzlaboja garīgo. Un lika arī aizdomāties, ka es vairs neesmu tāda. Tāda kāda es biju šajā blogā. Cītīgi izceļot labo, spēcīga ticība izaugsmei un spējai kļūt labākai, ideālisms, vienmēr novēlot kaut ko labu.

Es redzu, ka šis gads būs lielisks un labāks kā iepriekšējais. Atgriešanās pie izvēles brīvības, pamatprincipiem, izaugsmes. Lai jums arī labs šis gads!

nauda

Wed, 20 Jun 2007 19:36:27 GMT

Īstenībā to, ka es gribu būt bagāta es izlēmu jau kaut kad starp 1. un 3. klasi. :)

Precīzi neatceros, bet šķiet man likās muļķīgi, ka nevaru nopirkt to, ko vēlos un to, kas ir vajadzīgs (saņēmu tiešām ļoti mazas kabatasnaudas). Un tas, ka bija viss tik "dārgs"... Oma pati jau arī nevarēja atļauties. Nemāku pateikt, tik atceros to sajūtu, kuru nemāku noraksturot. Es tiku ātri iepazīstināta ar terminu "maz naudas".

Kad pārcēlos dzīvot pie mammas, bija grūti piemēroties tam, ka varēja paprasīt piemēram saldumus, lai nopērk. Mammai jau ar bij maz naudas! :D Bet mamma reti, kad atbildēja, ka maz naudas. Pateica, ka varbūt kādu citu reizi vai biežāk - tiešām nopirka ko garšīgu. :)) Un man sava sīkā māsa vispār likās baigais izspiedējs - viņa bieži paziņoja, ko vēlas (turklāt viņa bija mazāka, mīļa, blonda maz/krust-meitiņa, kura arī dabūja, ko prasīja). Bet sāls bija tajā, ka man bija iemācīts neprasīt. Jap, mamma ļoti nelabprāt teica saviem bērniem cik maz naudas viņai ir (vai esmu teikusi, ka man ir ļoti gudra un forša mamma? :P )

Bet pārlecot no sīkklasēm uz mūsdienām - mani kaut kā samulsināja manas kursabiedrenes (viņa šogad pabeidz) sacītais. Proti tagad pārcelšoties uz Rīgu un tur meklēs darbu, varbūt iestāsies RTU. Protams tas tika sacīts bez jebkādas sajūsmas. Dabūšu darbu, dabūšu darbu, dabūšu darbu... Hmm... Es gribu izlekt un teikt, ka es negribu strādāt. Lūdzu - variet iebilst, ka neviens jau negrib. Bet es gribu atbildēt, ka es esmu nolēmusi savā dzīvē darīt to, kas man patīk. (Dzīve ir bauda, izbaudīt to cik vien var) Un ziniet, šī iekšējā pašpārliecinātība ir tik forša un brīva. Es zinu, ka es varu iesviest daudz naudas savā dzīvē darot tieši to, ko vēlos.

Pašpārliecinātība ir viena no kaifīgākajām izjūtām, kuras esmu ieguvus.

Bet kāpēc es vispār piesēdos pie datora - es gribēju iemūžināt citātu, kas mani ļoti paķēra.

Esmu saticis ne mazumu cilvēku, kas apgalvo: "Nauda mani neinteresē." Un tomēr viņi ir gatavi strādāt astoņas stundas dienā.

/Robert T. Kiyosaki/

Novēliet sev būt bagātiem. Esiet bagāti! :)

sastingums

Tue, 19 Jun 2007 11:15:13 GMT

Brīžos, kad jūtos nu tā.. nu šitā! Neapmierināta ar sevi, vīlusies, nedroša, sastingusi, darboties nespējīga utt. Es sāku veidot iekšējos dialogus 2. personas skatījumā uz sevi. Un tad atbildu... Parasti šie dialogi ir strīdi, piezīmes, dzēlības, bakstīšana, aizrādījumi un uzbraucieni.

Ja kādam tas ko izsaka, varu dot norādi uz iepriekšējo postu spama blogā - jautājums "varbūt pietiks?" ir kluss, ļoti īss, bet labs piemērs. Šos dialogus es parasti cenšos nepieļaut, vismaz pēdējā gada laikā vairs ne. Bet es lieliski jūtu, kad tie atkal grib veidoties. Varbūt nevajag viņus apcirpt? Ļaut pašai sev riktīgi sabraukt augumā? Bet kāda no tā jēga? Esmu redzējusi, daudz citu cilvēku, kas brauc sev augumā no laika gala, jēgas manuprāt nekādas.

Nē, es esmu ļoti laimīga persona, tik šobrīd jūtos tā ne pārāk.

Vai jūs zinājāt, ka informācija, kuru es pa laikam te rakstu, ir ļoti, ļoti vērtīga? Un man būtu patiess prieks, ja jūs to nemācētu efektīvi izmantot.

Īstenībā man ir daudz dažādu labu rīku. Bet sūdīgos momentos negribas izmantot nevienu no tiem, lai gan es zinu 100%, ka vismaz daži iedabosies noteikti.

Kad es iemācīšos vajadzīgos momentos pielietot visu to, ko es zinu... Tad es būšu supercilvēks. Zināšanas ir tukšas, ja nav gudrības (spējas šīs zināšanas pielietot).

(informācija->zināšanas->gudrība)

Dzīve nav par mērķiem, to sasniegšanu. Dzīve ir par sajūtām, kuras tev rodas, kad dzīvo. Jebkurā darbībā vissvarīgākais ir sajūta, ne galarezultāts.

Laikam man pietiek. Es eju darīt.

Ja kādam, kas piebilstams, labprāt uzklausīšu, kas zin - varbūt man noderēs. ;)
Veiksmīgu dienu!

upd: Es gāju, lai darītu, bet datorklase bij aizņemta. Ļoti, ļoti interesanti. Toties jūtos es nesalīdzināmi labāk. :))

Garais spams

Mon, 18 Jun 2007 22:24:37 GMT

Esmu praktiski nobumbulējusi 8h sava laika. Tikai tāpēc, ka man bij bail uzņemties atbildību un sākt rīkoties. Sākt rīkoties. Hmm...

Šīssesijas atziņa - vispirms iemācīšos darboties vispār, un tik pēc tam darboties perfekti. Cilvēkam, kurš darboties nemāk, perfekcionisms ir kaitīgs. Tāds vai nu perfekti vai neko variants. Kā jau teicu, ļoti kaitīgs, jo parasti tas beidzas ar neko.

Bet progerss ir... Vai kā ir! Man taču vienu nakti pēc kāršu spēlēšanas Tā sagribējās mācīties, ka es gulēt negāju un mācījos līdz pusčetriem! :D Vispār jūtos sasodīti laimīga un pašpārliecināta (pat ja rezultāti nav tie spožākie). Vismaz daļa no tā, ko es daru, darbojas. Darbojas ideāli. :) Pilnīgi baigā interese kāda es būšu pēc pusgada, gada, pieciem gadiem... Tas temps kādā es mainos ir ļoti, ļoti interesants. (Un tagad es varētu runāt par visādiem sīkumiem, kas man ir mainījušies, kāpēc, kādas metodes un pārējais, kas neizklausās ne gudri, ne interesanti)

Un šīs sesijas laikā jau trešais "pārbaudījums no augšas". Proti - notestēt, cik mācības man svarīgas. Atkal viens daudzsološs pasākums, uz kuru es netieku, jo tomēr, tomēr izvēlos mācības. Vai arī kādi augstāki spēki mani sargā no reikistiem. :D (lieki teikt, ka pārbaudījumu ar negaisu, kad man bij jāmācās, es neizturēju, bet uz abiem reikistu pasācieniem neeju). Atvainojos, bij jau četri pārbaudījumi - uz māsas izlaidumu es ar netiku (toties izlaidums atbrauca pie manis, kas bij ļoti, ļoti, ļoti forši no manas famīlijas puses)

Es pēdējā laikā sasodīti daudz spamoju (un arī vārdu sasodīti lietoju pārāk daudz). Manā spamojamā blogā katru dienu kāds ieraksts. (parasti jau vairāki) Pieņemu, ka paspamošos un pāries. Vai arī ja tas sakrīt ar šobrīd esošo kolosālo garstāvokli, tad nepāies vis. :D Nu, ko... Ja nepāries, ta neko... ;D

Labrīt/Labdien/Labvakar visiem!
Lai jums veiksmīga diena! (šī vai nākamā, bet labāk jau lai abas)

Miers par sevi, citiem un pasauli.

Tue, 29 May 2007 07:47:24 GMT

Biju jūrmalā. Sāku ieviest ikrīta pastaigas par rituālu. Bet kopumā ņemot pēc visiem pasācieniem, ko esmu izdarījusi, mošķi pirms gulētiešanas man vairs klāt nelien. Tas ir labi. :)

Bet jā, es biju jūrmalā. Jūrā ūdens auksts, bet saulīte karsē labi. Pilna pludmale ar sīčiem. Tur notiek kaut kādi pasācieni (sporta spēles?), viena skolotāja tur vadīja stundu (zīmēšanas laikam) un vēl daudz sīču kas tur atradās tāpatās (laiciņs taču perfekts!). Nu un visi viņi tur dauzās, zīmē, lēkā pa auksto ūdeni, spiedz un klaigā. Un es tad tā iedomājos. Varbūt tā arī vajag. Varbūt tādai arī pasaulei jābūt. Pilnai prieka, bezrūpības un bērnišķības. Varbūt nav jābūt tai cēlajai un tukšajai miglai? Varbūt pasaule ir priekš cilvēcības? Jā, pasaulei ir tādai jābūt - pilnai prieka, bezrūpības un bērnišķības.

Lai jums saulainas un bezrūpīgas dienas! :)

Pērkona negaiss

Mon, 28 May 2007 20:36:29 GMT

Turpinājums šim ierakstam.

Un kā jūs domājat? Kura mana puse ņēma virsroku? Apzinīgā, kura saprot, ka jāmācās cītīgi, jānokārto parādi, jāpabeidz iesāktais, pat ja tās ir bezmazvai zobu sāpes vēl viena gada garumā... Bet varbūt tā trakā? Tā, kura ar basām kājām pērkona negaisā iezmirkusi staigā pa jūrmalu un biedē mazgadīgas meitenes (par šo es vēl pastāstīš), tā, kura izbauda dabas spēku, zibeņus sev apkārt un ir par to ir Tādā sajūsmā, tā kura grib dzīvot viegli un nepiesaistīti, nu ziniet, tā trakā. Kura ņēma virsroku? Nu protams! Tā trakā! (Un kurā brīdī gan tā apzinīgā ir bijusi pārsvarā? Nu nekad, tāpēc jau man tie parādi...)

Mērcēšanās lietū divu stundu garumā. Mmmm... bet tie zibeņi, tie zibeņi! Ah, paldies! :) Nokaifojos pamatīgi. Nosalu arī. :D Bet bija tā vērts. Un kā mazs bonusiņš man ir jauns pastāstiņš, kā es mazgadīgas meitenes nobiedēju. >:)

Zibeņi vēl tā īsti tikai pieņemās spēkā, bet man jau jūrmalā apnīk. Savā lēnajā gaitā mierīgi dodos no jūrmalas prom. Pretī nāk divas bravūrīgas meitenes un vēl par mani pamēdās biši kaut ko iestarpinot par buršanos (nu jāsaka gan, ka izskatījos atbilstoši - vaļēji sarkani mati, gari melni svārki, vienkāršs pieskaņots melns topiņš un protams basas kājas, bet tā jau - nekas unikāls. varbūt vien gaita pārāk mierīga). Nu es tā lēni eju un sāku ik pa laikam manīt no jūras puses nākošus spiedzienus.
Skuķenes sapratušas, ka zibeņi ir visapkārt un tik droši vairs nejūtās, brīžam pat skriešus nu jau dodas fiksi no jūrmalas prom. Mani ir viegli panākt, bet man tuvumā tikušas sāk justies jau atkal drošāk un sāk uzdot muļķīgus jautājumus (piemēram - vai tu gadījienā svārkus jūrā neaizmirsi. proti - tur jūrā bij kaut kāda melna plēve... nu es jau teicu, jautājumi muļķīgi) Kaut ko atbildu un tā... Bet zibeņi jau nerimstas, šīm atkal paliek bail.
Grib doties prom. Jāiet ir man garām, bet tad es pasaku tādu mierpilnu jauku frāzi - Bet man garām paiet, jums nav bail? (:D) Uzreiz pretī tā pārteigti un biši bailīgi - A kāpēc tā? (:DD) Es neko neatbildu, bet es jau nojaušu, ka droši vien atcerējās, ka par mani mēdījās. ( >:D ) Es ļoti lēnā garā turpinu savas gaitas. Viņas tikpat lēni man kādu gabaliņu no aizmugures. Es tā netīšām apstājos. Paskatos - viņa ar vairs nekur nekustās. ( XD ) Galu galā beidzās ar to, ka viņas sadūšojās (laikam zibeņi bij draudīgāki, nekā es) un ar nelielu līkumu apskrēja man garām. :D Ak, šis TĀ uzlaboja garīgo. :D

Negaiss bij super!
Lai jums jauka diena/nakts! :)
Jūs apsolos nebiedēt. Man liekas, es to nemaz nevarētu izdarīt! :D

Pirms aizmigšanas uzmācīgie mošķi.

Sun, 27 May 2007 07:49:05 GMT

Esmu apjukusi.

Varbūt esmu savārījusi pārāk lielas ziepes, spēlējoties ar to, ko galīgi nepārzinu? (Kamōn! Kā iegūst pieredzi? No prakses!) Vai arī tagad esmu atklājusi šādas lietas, un jūtos šausmās, tik viņas ir bijušas vienmēr, tik tagad to apzinos? Šis īstenībā būtu diezgan ticami. Es taču visbiežāk pamodos nogrusi, ne tā?

Bet tagad man steidzīgi vajag iepirkt sveces. Sveces iedegšana izrādījās glābiņš. :) Taču tieši šobrīd tiek izdedzināta pēdējā svecīte. Ko es degšu šovakar? Pareizi! Sameklēšu visos stūros izsvaidītos santīmus! :D Svecītei noteikti sanāks. :) Bet vispār vajag izdarīt kaut ko ar visu istabu. Katru vakaru pirms aizmigšanas taču es nevaru tā cīnīties? Un man pat sagribējās zirneklīšus savā istabā. :) Ja esmu nolēmusi visā tajā iet dziļumā (jā un esmu nolēmusi), vajag sevi aizsargāt. :)

Taču šodien pamošanās bija lielā mērā interesanta. Pamodos piecos no rīta. :) Un tāda diezgan enerģiska (tiesa gan apdullusi) un pat momentā nemaz nevarēju atkal aizmigt. :D Jap, tas notiek ar mani. Pati nespēju noticēt. :D Iemesli tam gan varētu būt tas, ka svecīte sāka izdegt un mana roka bij nogulēta. Nekad nebija bijis tā, ka pieskaros rokai un Pilnīgi Neko no tās rokas nejūtu. Jaiks! Sajūta pretīga! :D Tās rokas vietā kaut kāda lupata. Un tad caur sāpēm pamazām atgūst savas maņas. Pēc istabas izvēdināšanas atkal aizgāju gulēt. Kad pamodos nākamreiz man nebija grūtību uzreiz piecelties. (!!!) (?) Es nekad agrāk labprātīgi nevarēju piecelties no gultas uzreiz! (huh? nē, man šis patīk!) Un pēc tam pat uzreiz izgāju ārā uz nelielu rīta rosmi! (?!) Es nebeidzu sevi pārsteigt! :D Bet šis īstenībā ir tieši tas, ko es gribēju! :) Prieks par sevi. :) Un arī par to, ka esmu atradusi ko ļoti tādu, ko vajag uzlabot. Vakara mošķi - jūs man vairs tuvumā netiksiet. :P

Un īstenībā tas nav svarīgi vai tie tiešām bija tādi mošķi, vai mana prāta radīts gļuks. Ar to ir jātiek galā.
Es esmu gaisma. Paslēpusies, bet spoža.

Jo biežāk es prasu atbildes, jo biežāk es tās saņemu.

Wed, 23 May 2007 15:08:34 GMT

... pat ja man tās nepatīk.

[..]
'Cause I'd rather feel pain than nothing at all

Anger and agony
Are better than misery
[..]

Daļu sevis es esmu ļoti forši uztjūnējusi. Daļu. Man atkal jāatgriežas pie pamatiem, lai sevi visu uzlabotu. Man ir apnicis justies nožēlojami, nevērtīgai, neveiksminiecei un niecībai. Tā ir ļoti maza manis daļa, bet man apnicis. Pietiek! Tie ir tikai ~10% no manis. Bet diez vai kāds gribēs ēst saldo ēdienu, ja tur tikai 10% sūdu pielikti klāt. (ņemam astoņus ābolus, glāzi cukura, vienu suņa sūdu. sablenderējam un labu apetīti!)

Man liekas, ka jebkurš, kuru sastopu ir labāks.

Neko nejust man ļoti bieži izdodas vienkārši perfekti. Problēmas sākas tur, ja es tam neesmu tikusi pāri. Ja tur apakšā kaut kas ir. Un tad es nejūtu neko, bet jūtos nožēlojami. Nejūtu neko, bet sāku manīt savas pirmās depresijas pazīmes. Nejūtu neko, bet darīt arī neko negribu. Nejūtu neko, bet enerģija kaut kur pazūd.

Jo spēcīgākus līdzekļus esmu izstrādājusi sevis apstrādei, jo smagāk var just sekas, ja pielieto nevietā. Nejušanas tehnika ir ļoti spēcīga, bet nepareizi pielietota...

Es pati taču toreiz apjēdzu to vienkāršo ķēdīti.
Nožēlojams cilvēks - > Iekšēja agresija - > Ārēja agresija - > Agresija domās - > Miers, atrisinājums, kaut kas tml

Ja vispārējais līmenis man jau bij uz miers, tad tieši šajā jomā uz līmeni nožēlojams cilvēks. Kopš apzinos šo ķēdīti, ir ļoti viegli un vienkārši no iekšējās agresijas fiksi caur ārējo agresiju pāriet uz domu agresiju. Un it īpaši forši tas ir, ka es šo māku izdarīt neietekmējot citus cilvēkus. Mūzika... Mūzika vienmēr ir bijis labs rīks.

---------------------------------
Cik interesanti. Es māku šos 10% izcelt uz augšu, lai izdzīvotu, pārdzīvotu un atmestu, bet brīdī, kad ienāca Maija (un mani patiesi nobiedēja :D ), man vajadzēja 1 minūti, lai es atkal būtu tie foršie 90%. Mmm... forši! ^.^ Tad es praktiski varu nebaidīties par pārvēršanos atkal par to depresīvo personu. Hmm... ļoti, ļoti labi. Tad ar tiem 10 es varu strādāt pilnīgi droši uz pilnu jaudu (kas jau pirmīt tika darīts).
Awww... Man atkal parādījies tas foršais garīgais. Veiksmīgu dienu! :)
---------------------------------

Taču tagad es jūtos ļoti nogurusi. Tā ir vienmēr, kad tik ļoti dod uz āru spēcīgas emocijas. Paliek emocionāls tukšums. Es eju gulēt... Jūtos ļoti nogurusi.

Vēsums.

Thu, 10 May 2007 12:36:02 GMT

Domāju par vēsumu. Kāpēc ir chillout? Atvēsināt prātu? To, ko new age materiālos sauc par vibrāciju "pacelšanu", es to izjūtu kā vēsumu un tādas kā vēsas tirpas pār muguru. Arī draudzene kura biši praktizē reiki, saka, ka bieži pēc spēcīgām attīrošajām meditācijām var būt aukstuma sajūta.

Interesanti, ka agrāk, kad man bija ļoti liels emociju un prieka trūkums, es ciest nevarēju aukstumu. Citi varēja gandrīz applaucēties ar tādu ūdeni, ar kādu es mazgājos dušā. Tagad es esmu secinājusi, ka vairs nevaru izturēt ne uz pusi tik karstu ūdeni kā agrāk. Protams, tas varētu būt saistīts ar dažām manām ādas problēmām, bet karstās vasaras dienas ar nemaz vairs nešķiet tik kaifīgas. Un vispār temperatūra kādā es vislabāk uzturos ir kritusi par pāris grādiem. Hmm... Interesanti.

Kaifoju par to, ko tagad klausos. Ir bišiņ vēsi. :))

Jauku un veiksmīgu pavasari!