atdzimšana

Cik labi, ka es paņēmu līdzi kašmira vestīti! Te ir aukstāks nekā parasti. Lai gan vestīte tika ņemta ar domu, ka atpakaļ braucot varbūt vajadzēs. Bet nea, atveļļoju normāli. ^_^ Saulīte spīd, aukstums vaigos... kājām silti. :D

Pa diagonāli izlasot, kas te bijis sarakstīts, var izsecināt kāda mainība bijusi. Esmu kļuvusi ļoti skarba, ciniska un skeptiska pret skaisto, pozitīvo un vienkāršo. Aplauzos, naivums, tika ļoti apdaudzīts. Vīlusies, aizvainota un sarūgtināta. Nezinu vai tā vajadzēja. Bet laikam jau tas nozīmē vien to, ka pakrītot ir atkal jāceļas augšā. Atvērties ir kļuvis grūtāk, kaut gan iekšējie plašumi ir kļuvuši tīrāki. Ir vairāk sapratnes par savu iekšējo patiesumu. Bet pozitīvismu reti vairs dodu uz āru - par šo gan man ir žēl.

Pāris dienas atpakaļ sanāca neliels pārsteigums no kāda cilvēka. Ļoti jauku un labu nodomu, varbūt mazliet ar pārspīlējumu (ai, viņa ir tāda ekspresīva, slāvu izcelsmes :D ), varbūt tas varētu likties uzspēlēti. Bet tas man ļoti, ļoti uzlaboja garīgo. Un lika arī aizdomāties, ka es vairs neesmu tāda. Tāda kāda es biju šajā blogā. Cītīgi izceļot labo, spēcīga ticība izaugsmei un spējai kļūt labākai, ideālisms, vienmēr novēlot kaut ko labu.

Es redzu, ka šis gads būs lielisks un labāks kā iepriekšējais. Atgriešanās pie izvēles brīvības, pamatprincipiem, izaugsmes. Lai jums arī labs šis gads!