atdzimšana

acīmredzot, ar viena un tā paša teksta palīdzību mēs varam aprakstīt daudz dažādas situācijas :) viens piemērs varētu būt sekojošs. Es mācos skolā vairākus gadus, un pēdējā gadā, īsi pirms skolas beigām saprotu, ka vairs negribu to turpināt darīt. Zinu, ka man to izglītību turpmāk nevajadzēs, jo esmu izdomājis darboties citā sfērā. Saprotu arī, ka tomēr tas izglītības dokuments var izrādīties noderīgs. Bet tajā pat laikā šausmīgi negribas to darīt, drīzāk sparīgi mesties iekšā jaunā jomā, kamēr degsme nav pazudusi. Un ja sanāk diskusija, spēcīgi racionāli domājošs cilvēks tev viennozīmīgi teiks ka skola tev jāpabeidz, jo laiks un darbs ir ieguldīts. Bet kā tu lai paskaidro savu iekšējo sajūtu, to nozīmi? Kā lai pārliecina par to ka tieši tagad tev jārīkojas! Un kad tev saka , pabeidz skolu un tad domā muļķības!! Un neviens nespēs saprast, ka teiksi, ka pēc skolas beigšanas tev vairs nebūs tādas degsmes, jo tu neko nebūsi ziedojis.
Un tad, ja es pilnīgi noticētu sev ka tā rīkoties ir pareizi, es nevienam nejautātu un tādu sarunu neuzsāktu. Es to daru un viss, bez diskusijām.