atdzimšana

Godīgi sakot kopdomu tevis rakstītajam nesapratu. :D Ok, bet mēģināšu paskaidrot savu viedokli uz atsevišķiem jautājumiem. :)

tad tev padomā kādas pārmaiņas, vai kāds netradicionāls skatījums uz lietām, ko mēģini attīstīt?
Huh? biši nesapratu... Nu jā, pārmaiņas man visu laiku ir prātā. Kā jau labi saprati - visu laiku sevi uzlabot. Un bez pārmaiņām, uzskatu mainīšanas nu nekādīgi. :)
Cilvēks vienmēt darbojos pēc labākās programmas, ko es māk. Šo tad es i visu laiku cenšos uzlabot.

Svarīgi kā tas tev liek justies, piemēram, fakts ka nekad nevarēsi sasniegt to perfekto līmeni. Vai tas tev liek justies sliktāk kaut kādā mērā?
Pilnīgi noteiki, bet es visu laiku strādāju pie šīs sajūtas samazināšanas. Un man izdodas. Pēdējā laikā tās ir vairs tik tāds nieks, kas netraucē (kā kurā dzīves jomā, īstenībā - citur vairāk, citur mazāk). Domāju, ka ar laiku šī sajūta varētu pazust pavisam.

Tas pats ar pilnveidošanās procesu, vai jūties labāk kad sanāk, un sliktāk kad tev nesanāk sasniegt savu mērķi?
Ja godīgi, es neatceros ne vienu reizi, kad es būtu jutusies kā savu mērķi nesasniegusi. Tas ir nerimstošs process. Ja neesmu vēl sasniegusi, tas tik nozīmē, ka neesmu vēl sasniegusi. Turklāt, ja kas gribētais izgāžas, man vienmēr ir tā sajūta, ka daudz interesanta uzzināju, iemācījos. Njā... šajā jomā bezmazvai ideāli - mērķiem nozīmes nav, bet tieši procesam. Un šī man domāt pagaidām ir vienīgā joma, kur jebkuru rezultātu uztveru kā rezultātu, nevis izdošanos vai neizdošanos. (Būtu vērtīgi sevi iemānīt domāt tā arī citās jomās)

Pilnveidošanās ir ilūzija, man kaut kā mazliet tā liekas.
Man ne. Es jūtos daudz, daudz, daudz, daudz, daudz, daudz, daudz labāk. Es salīdzinu ar pagātni, kāda es biju. Un tagad dzīvot ir TIK forši! Vienkārši ķeru kaifu. :) Tas ir pilnveidošanās rezultāts. Un galvenais ir dzīvot ar prieku un justies brīnišķīgi. Dzīvot brīnišķīgi.

Pilnveidoties var uz kaut kā fona. Piemēram ja tu pēc tam salīdzināsi sevi ar citiem, tu būsi pārāka. Un būs kas ir pārāki par tevi. Bet kāda gan tam visam nozīme?
Kā jau teicu - salīdzinu ar pagātni.
Ar citiem salīdzinot - dažās jomās es būšu pārāka, dažās ne. Es varētu būt krutākā pokera spēlētāja Latvijā, bet nemācēt spēlēt klavieres. Un tā būs vienmēr. Bet nozīme jau nav tajā, ka nu es būšu baigi krutā, bet tajā ka es jūtos brīnišķīgi!

Turklāt kā neliels bonuss tam visam - man ļoti patīk citiem dot padomus, iedvesmot, palīdzēt... Ja man daudz pieder, es varu daudz dot. Tā ir ļoti forša sajūta. Arī process. ;)

Tu ļoti runā kā mērķu orientēts cilvēks. Bet es saku, ka man dzīvot man patīk, ne to, ka es nomirt gribu. Jo kāda tad dzīvei ir nozīme? Tas ka es nomiršu? Tas, ka es būšu baigi krutā? Nē. Tas, kā es jūtos pašlaik. Un tik vien. :)