man reizēm šķiet, ka tas ir tādēļ, ka šī atbilde varbūt nav tieši skaidra vārdos, bet tikai kaut kādās sajūtās, tēlos, kurus nav tik elementāri paskaidrot tā, lai otrs precīzi saprastu domu, tādēļ vienkārši zūd motivācija kko mēģināt paskaidrot.
Piemēram, man viens cilvēks, kas diendienā dzīvo blakus, apgalvoja nesen kā, ka es neesot mainījusies un šis apgalvojums mani totāli sašāva, jo es taču pati zinu, cik ĻOTI esmu mainījusies, tā ka man izlikās, ka to nevar nepamanīt... bet nu... kā tad lai ieskaidro cilvēkam, ka esmu kļuvusi daudz pašpārliecinātāka, ar pozitīvāku skatījumu uz dzīvi, jā, pat čaklāka un rūpīgāka... žēl paliek, ka to neievēro un pasaka, ka neesmu nemaz mainījusies.
Piemēram, man viens cilvēks, kas diendienā dzīvo blakus, apgalvoja nesen kā, ka es neesot mainījusies un šis apgalvojums mani totāli sašāva, jo es taču pati zinu, cik ĻOTI esmu mainījusies, tā ka man izlikās, ka to nevar nepamanīt... bet nu... kā tad lai ieskaidro cilvēkam, ka esmu kļuvusi daudz pašpārliecinātāka, ar pozitīvāku skatījumu uz dzīvi, jā, pat čaklāka un rūpīgāka... žēl paliek, ka to neievēro un pasaka, ka neesmu nemaz mainījusies.