atdzimšana

"kad kāds to tavu iekšējo, it kā pareizo domu pilnīgi apgāž ar pretēju viedokli, un tu nespēj argumentēt savādāk, kā vien atsaukties uz savu iekšējo pareizības izjūtu. nu tas reizēm ritīgi tracina."

šitais ir tik precīzi! A ko tādās situācijās iesākt? Mana nelaime ir tā, ka tādos gadījumos totāli kapitulēju, paceļu ķepiņas gaisā un pasaku, "labiiiii, esmu totāli stulba un lieciet man mieru!", kaut gan zinu, ka patiesībā man ir taisnība... vienkārši nevar otram to tā paskaidrot, reizēm vienkārši nevar izteikt tās sajūtas vai to nozīmi...