vakar nevarēju atkal aizmigt. labi, ka šodien vismaz varēja pagulēt ilgāk. es nevarēju aizmigt, jo ļoti aktīvi domāju. tas nenozīmē, ka es citreiz nedomāju :D bet vakar es domāju īpaši aktīvi. par ko es domāju? par savu nākotni. es tagad gandrīz katru vakaru domāju par to, ko es darīšu pēc vidusskolas. pirmkārt man ir jāizlemj uz kādu pusi vispār iet. es zinu noteikti, ka mani nesaista matemātiskās un tehniskās nozares, medicīnas nozares, ķīmijas un vēl visādas citādas nozares. es gribētu savu dzīvi saistīt ar kultūru un visu, kas no tā izriet. diemžēl daudzas manas vēlmes atkrīt, jo es nemāku zīmēt, gleznot un visu citu, kas būtu vajadzīgs kādai radošākai profesijai. fantazēt turpretī es māku labi, bet diemžēl vienīgais veids, kur varu savu prātu likt lietā, ir rakstīšana. es, protams, labprāt gribētu rakstīt, bet to jau tā īsti nevar iemācīties un tik liels un oriģināls talants man arī nepiemīt. pirms pāris gadiem jau cieši biju nolēmusi, ka būšu žurnāliste, bet diemžēl debīlā skolas avīze man šo kāri apslāpēja. bet varbūt tieši tāpēc, ka tā avīze ir tik stulba un tur nepārtraukti ir jāsastopas ar visādām grūtībām, man vajadzētu mācīties žurnālistiku? bet tad atkal uzpeld nākamā problēma - es neesmu tik sabiedriska, kā vajadzētu būt žurnālistam. nākamā problēma pēc nozares izvēles ir valsts, kurā mācīšos - Latvija vai kāda no vācvalodīgajām zemēm? par to es vēl necenšos spriest, jo viss atkarīgs no nozares, kurā gribēšu studēt. un tā es nekādīgi nevaru izkluties no šitām domām, jo nekad nenokļūstu līdz jelkādam rezultātam. bet tomēr vakar dzima viena ideja, ko šeit nerakstīšu, jo tā vēl ir pārāk trausla un nedroša. ja tas man tomēr izdotos, tad daudzkas manā dzīvē radikāli mainītos. bet par to kādu citu reizi.