Domās aizķērušies vārdi

Kāpēc man vēl skatīties filmas? It īpaši skumjās - man pašai sevī drāmas trūkst? It kā nē, kā reiz ar to gribu tikt galā. No skumjām, vientulības, žēlabām, ciešanām un sagrāves es arī atteikšos. Laimīgām beigām es ticu tāpat, bet neatrisināto beigu manī pašā vēl gana. Žēl, ka labu sci-fi īsti neticu vairs atrast neko daudz. Abstraktu ideju vārdā sēnalas arī negribu sijāt, pārāk daudz.

Lūk māksla! Tiešām, filma bija nostrādāta smuki - i mūzika, i vizuālais darbs, piesieties negribas. Taču māksla mani sāk arvien vairāk neinteresēt. Uz teātri arī es neiešu. Negribu mākslu, pē.