vakar biju uz teātri kopš ilgāka laika un viss bija diezgan veiksmīgi, tik nesapratu vai izrāde bija domāta drāma vai komēdija. kāpēc nopietnā stāstā vajag ielikt chuckle vietas, pārspīlēt ar grimasēm, emocijām un taisīt tādus ā! ā! smejaties, tagad, ja! viens milzīgs mīnuss gan bija jrt lielā zāle, kas trešajā stundā palika neciešami karsta, bezgaisa plīts, nu cilvēki nepucējas, lai ietu svīst pirtiņā. otrais skaņa - sēžot pēdējā rindā brīžiem nekō nevar dzirdēt. prieks bija redzēt, ka zāle ir pārbāzta, tātad kultūra izdzīvos drošvien.
