09:47 am
vijocīgākā filma pēdējā laikā. Nebiju iedomājies, ka japāņi varētu uztaisīt filmu par šekspīra darbu, to visu ielikt spagetti western stilā (papildināt to visu ar kill bill, amerikas indiāņiem un vēl dažām fiškām). Un tas viss vēl angļu valodā - nevis ierunātā, bet aktieru runātā. Pirmo pusstundu nevarēju saprast vietām par ko ir runa. Ne jau par velti pieminēju kill bill, filmā piedalās arī Tarantino un var manīt, ka savus pirkstus pielicis Takashi Miike filmai. Vizuāli ļoti patīkama, jāpierod tikai pie konteksta un gadsimtu laiku pārbīdes vienas sekundes laikā un mīksto angļu valodu.
03:01 pm
lost in my past
vislaik atmiņas no bērnības uzpeld pēdējās dienās
03:03 pm
kad vēl dzīvoju vecajā vecmammas mājā, ciemos nāca 4 kaimiņmeitenes, kliedēt savu un manu vasaras brīvlaiku. Sēdējām pie ērkšķogu krūmiem, pie bumbieres, upenēm, baltajām jāņogām un spēlejām ķerenes vietējā bērzu birzī. Vienreiz spēlējot ķerenes, nepamanīju nostieptos veļas striķus starp kokiem un ieskrēju tajos, tā ka plastmasas siena ķuķu striķis iegriezās tieši pa nabas līniju ādā. Īsti neatceros, kā izskatījās, rētas nav, tikai atmiņas par batu apsēju ap vēderu. Vienmēr, kad meitenes nāca ciemos tika vārīta debesmannā, lielais katls, kuru tad pagalma vidū ar svaigu pienu klepsējām iekšā, gan mēs 5, gan suns džeris. Nākamajā vasarā jau meitenes nāca retāk ciemos, un nāca 3 nevis 4, vecākajai laikam citas lietas bija galvā un tad, kad pārvācāmies uz vecvecmammas māju, kas atrodas 150 metrus tālāk ciemos vairs nenāca. redz, nav jau kaimiņi vairāk, bet iedraudzējos ar citiem bērniem ar kuriem, tad radās citi stāsti...
sagribējās debesmannā - biezi rozā ar ērkšķogu un upeņu gabaliņiem un nedaudz vasarīgā brīvības gaisa un silta pienu.
10:37 pm
