01:11 am
I was going for the thrills and I got themSaam gaang yi = Three... Extremes (2004)Savos meklējumos pēc labas horror filmas neveiksmes cietušie - the mist, turistas un catacombsnobāl šo trīs vājprātīgo/ārprātīgo režisoru priekšā - sākot jau ar Takashi Miike, man mazāk pazīstamo Fruit Chan un visbeidzot Chan Wook Park.Vizuāli un stauriski izstrādāti meistardarbi, kur pēc pirmās daļas sāc domāt, ka trakāk nevar būt, viņi pierāda, ka var. Otro daļu par pelmeņiem neisaku skatīties cilvēkiem ar vājiem nerviem - neuzzināsiet kā saglabāt jaunību kaulos, bet par to varbūt kādreiz gribēsiet vēl bērnus :)Ja pie linča īsfilmām palika vienkārši pretīgi (the amputee vai grandmother), tad šajās īsfilmās tev rodas interese skatīties, kaut ir slikti.+ āzijas kīnō
08:29 pm
oij, visa pēcpusdiena pavadīta doles salas saulē un kopā ar bankovska "drēbes vai ādama tērps", sen nebiju ēdis grāmatas, bet p.b. ir laba lasāmviela, lai šo ieradumu atsāktu. starp lappusēm nospiedušās skudras, iesauļotas ēnas un sabirušas skujas.un redz, jūnijs klāt un no puņķa tik astītes, tik rokas nosauļotas.un pagalmā ieplūdis saulriets:
11:04 pm
turpinām ar āziāņu kīnō. Takashi Miike tiešām ir nenormālas kvantitātes filmu kalējs - viena pēc otra, bet kvalitāte nezūd un mainas pa visām sfērām. Bišk sāk likties, ka filmu satura un veidošanas ziņā notiek sava veida šahs starp Chan-Wook Park un šo un katra filma ir labs gājiens.Šī filma - gājiens ar zirgu Big Bang Love (2006) - saturs ir tāda smuka cirkulācija pa spirāli ap vienu galveno notikumu, kas ievelk arvien vairāk citus notikumus un atgriežas pie sākumpunkta un nonāk pie risinājuma.Kkur saturs atgādināja I'm a cyborg but thats o.k., tāpēc i domas par šahu.neesmu vīlies - turpinam.