10:16 am
Vai asfalts garšo pēc melnās šokolādes? varbūt tas garšo pēc sen pieskārienu nejutušas ādas. Baltās putukrējuma ceļazīmes, pazūd tajā izkusdamas melnajā rūgtumā zaudēdamas savu saldumu, mašīnas riepas ievelk asinsvadus, pa kapilāriem cirkulē tēja, plūsdama no vienas līnijas uz otru, savienojoties un izšķiroties. Seko vidusstrīpiņai, seko malu strīpiņām, seko lidojošajiem ķieģeļiem un bultu norādēm.
Oranžais mēnesis dzemdē zvaigznes, kas krītot jūrā uzplaiksnī tuvējā lielkuģu piestātnē dziļi jūrā. Lielā oranžā debesu govs, no tevis plūst piens un izplūst pāri visiem bērniem. Lēni mirguļojošas lidmašīnas met izpletņus naktī pazudušajiem. Es pazudu vai atrados. Nesaprotu, bet nosalušās plaukstas tā arī nepajautāja vai iekļauties.