01:18 pm - vārījums-ie
LAimīgas lietuslāses sitās pret viņas balto zemeņu lietussargu, tās atplauka un smaržoja kā pie vecmāmiņas lauku mājā, kad kilogramiem vien cukurs tika bērts iekšā katlā ar nedaudz satraikšķītajām ogām.Zemenes tač ir ogas ne augļi vai ne?līst nakts
Krēsla un mirgojoši burbuļi, kas garām traucas, skatam paliek nedaudz švīkas, nedaudz izplūduša gaisa un sajūta ka viss būs labi un viss iet pa apli, apmaldīties nevar tik nonākt visu laiku pirkstu galiņos - ciklā kas iet no labās rokas pirkstu galiņiem pārslīd plaukstai, tad locītavai, tad lēnām un lēnaām slīd pa apakšdelmu, elkonī pār grubuļaino ādu maldās un tad līdz pleciem utt, utt, ttp, un tad pāri krūtim kur divi āmurīši mēra cik garas ir dzīves naglas, un pa otru roku atpakaļ līdz nāk mazais slīdējiens pa garajiem pirkstu nagiem kreisajai rokai un atkal no sākuma.
pil gaismas
Nostājos, sastingu, spiedu un lamājos, kāpēc viņam vajag tieši tagad apstāties, uzvilku podziņu un tik tik tik tak aizgāja un atradās divi stabi starp kuriem tvert mazliet skaistuma, mazliet mūžības, mazliet zelta. Šo zeltu lombardos nepieņem, tas labi, nav jau vēl izskalots.
Skat kā aiz Tevis klusi saule zogas
