|
Aug. 12th, 2015|09:33 am |
Kādas domas Tu ģenerētu - ja apzinātos to patieso spēju materializēties? Kam Tu ticētu? Kādus sapņus lolotu - ja atļautu - sev noticēt, ka viss - ko vēlies var būt!
Kāda būtu Tava realitāte? Kāds ir Tavs sapnis, kuru klusībā lolo? Kas ir tas, kas Tevī mutuļo, par spīti neveiksmēm, par spīti sāpēm, par spīti, tiem, kas uzsver, ka Tavs sapnis nav iespējams? Kas ir tas, kas notur Tevī degsmi?
Konstants, neatlaidīgs darbs. Iekšējs un ārējs. Nav jēgas sapņot, bez pastāvīgas sapņa vajāšanas.
Visi dižie, visi tie, kurus apskaud, no Tevis ir atšķirīgi tikai ar to, ka Viņi tic sev, un savam sapnim, un tic līdz dzīlēm. Un protams viņi svīst, lai viss gribētais taptu. Viņi atdot sevi visu, bez atkāpšanās ceļa. Uz pilnu emocionālo banku. Bez plāna B. Bet ar cieņu pret sevi.
Cilvēka raksturu veido viņa paša domas, un katru reizi, kad ļauj nepārliecībai, zagt no sevis, Tu attālinies no sava sapņa.
Tikai kļūstot par sava prāta saimnieku- Tu spēsi kontrolēt savu dzīvi.
Pievērs uzmanību informācijai, kas Tevī iekļūst- vai tā kalpo Tavai attīstībai? Vai monologi ap Tevi - rosina jaunas idejas Tava sapņa sasniegšanai? Vai tie starp kuriem atrodies - veicina Tavu personīgo evolūciju?
Un lai cik dziļa tumsa Tevi apņemtu, lai cik smagi nebūtu, Tu nedrīksti padoties, Tev jāseko bākugunij, negaisa jūrā. Tev ir jāuzticas, ka tā Tevi ved tuvāk īstenajam Tev. Tici savai sirdij, tā zin. Izbaudi to, kas Tev ir dots, bet nekad nepārstāj attīstīties.
Lai Jums jauki,
šodien un vienmēr! |
|